Lai gan šāgada budžets ir apstiprināts, laiks rādīs, kā veiksies ar tā izpildi – savas bažas par to, ka profesionālās ievirzes izglītības iestāžu darbībai piešķirtais finansējums varētu kļūt vēl mazāks, atklāj Jaunannas mūzikas un mākslas skolas direktore Liena Brutāne.
Šādu iespēju pieļauj arī pārējo trīs rajona mūzikas un mākslas skolu vadītāji: Alūksnes mākslas skolas direktors Ojārs Vēliņš, Alūksnes mūzikas skolas direktore Gunta Boša, kā arī Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve. Kaut gan šo iestāžu budžets atkarīgs no trīs dažādiem finansējuma avotiem – valsts dotācijām pedagogu darba samaksai, pašvaldību finansējuma saimniecisko izdevumu segšanai un vecāku līdzdalības maksājuma, – tikai ar pēdējo no minētajiem viņi var rēķināties kā ar stabilu ienākumu avotu.
„Šobrīd nepatīkamākais ir neziņa par nākotni,” atzīst L.Brutāne. Iedalītos līdzekļus katra iestāde tērējot vien pašām neatliekamākajām lietām, iestādes attīstību un darba kvalitātes uzlabošanas pasākumus „iesaldējot” uz nenoteiktu laiku.
Strādā sabiedriskā kārtā
Ekonomē uz visu iespējamo, piemēram, ja iepriekš Alūksnes mākslas skolas pedagogi par kolēģu aizvietošanu mācību stundās saņēmuši piemaksu, tad šobrīd tas tiek veikts sabiedriskā kārtā.
Līdzīgi noticis ar laboranta štata vienību, kura pienākumos ietilpst, piemēram, valgu uzvilkšana stellēm vai keramikas apdedzināšanas process. Ja iepriekš samaksa par šo papildu pienākumu veikšanu iekļauta pedagogu kopējā atalgojumā, tad šobrīd tas tiek darīts par brīvu. „Jānāk pretī valstij,” nosmejas O.Vēliņš, atklājot, ka kopš marta iestāde atteikusies arī no saimnieka štata vienības.
Savukārt Alūksnes mūzikas skolā šobrīd uz jautājuma ir mūzikas instrumentu tehniskā aprūpe un skaņošana, kas ļautu ietaupīt vismaz 1000 latus, bet tajā pašā laikā ir svarīgs instrumentu saglabāšanas priekšnosacījums. Tāpat tiek meklēti risinājumi neatrisinātiem jautājumiem ar ugunsdrošību, kā arī krāsns pārmūrēšanu vai alternatīvas apkures aizstāšanu vienā no klašu telpām.
Cenšas saglabāt optimismu
Līdz ar samazināto finansējumu aktuāls jautājums kļuvis par koncertu un konkursu apmeklējumiem, kas, pēc L.Brutānes teiktā, ikvienai profesionālās ievirzes izglītības iestādei ļaujot „elpot”. To nozīmi akcentē arī G.Boša, kas uzsver, ka konkursi ļauj apzināt iestādes reitingu valsts un starptautiskā līmenī, kā arī palīdz uzlabot mācību stundu darbu. Ņemot vērā radušos situāciju, iestāžu vadītāju apgalvo, ka nu katra dalība konkursos tiek rūpīgāk apsvērta un izvērtēta tās nepieciešamība.
Līdzīgi noticis arī ar pedagogu tālākizglītību, no kuras dažas iestādes atteikušās vispār. Tiesa, ņemot vērā šīs nianses, pedagogi cenšas neļauties pesimismam. „Nav liela māksla uztaisīt kaut ko ar naudu, bet gan – bez tās,” ar sava kolektīva devīzi iepazīstina I.Dāve.
