Laikā, kad Latvijas valdībā notiek diskusijas par robežlīguma parakstīšanu ar Krieviju, dzīve Krievijas pierobežā Pededzes pagasta Stuborovā rit klusi un mierīgi. Cilvēki satiekas, apspriež aktuālos notikumus un steidz darīt ikdienas darbus.
Laikā, kad Latvijas valdībā notiek diskusijas par robežlīguma parakstīšanu ar Krieviju, dzīve Krievijas pierobežā Pededzes pagasta Stuborovā rit klusi un mierīgi. Cilvēki satiekas, apspriež aktuālos notikumus un steidz darīt ikdienas darbus.
Stuborova ir diezgan liels ciems. Tās centrā vien dzīvo vairāk nekā 70 iedzīvotāji, bet Stuborova sniedzas līdz pat Kalnapededzei, Vjazinai un Šeļehovai. Pārsvarā šeit mīt krievu tautības cilvēki. Īstas latviešu ģimenes tur nav, tās ir sajaukušās.
Pededzes pagasta padomes priekšsēdētāja Inta Ņikitina stāsta, ka savulaik Stuborovā bijis kolhozs “Zvezda”, kur bija liellopu un teļu ferma un darbnīcas. To pievienojuši kolhozam “Zarja”. “Katram bija darbs, katrs saņēma algu, citi pat nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Tagad labāk dzīvo tie, kas, likvidējoties kolhoziem, domāja par nākotni un tagad paši strādā noprivatizētajās kolhoza fermās. Arī pensionāri var iztikt, viņiem vismaz ir pensija. Visgrūtāk ir tiem, kam nav ne darba, ne pensijas,” spriež I.Ņikitina.
Svin gan latviešu, gan krievu svētkus
67 gadus vecā Jevgēnija Kangure Stuborovā dzīvo visu mūžu. Viņa stāsta, ka šeit pārsvarā dzīvo krievu tautības cilvēki, tikai retais ir latvietis (izrādās, viņas vīrs ir latvietis). Tādēļ Stuborovā tiek svinēti gan latviešu, gan krievu svētki. “Lai gan dzīvojam pie pašas Krievijas robežas, apzināmies, ka dzīvojam Latvijā. Es te esmu dzimusi un augusi, šeit izauguši arī mani bērni, kas tagad dzīvo Rīgā. Nedaudz jocīgi un bailīgi pierobežā kļūst dzīvot tad, kad “augšā” sāk rosīties un spriest par robežām un savstarpējām attiecībām. Citādi dzīve mums šeit rit mierīgi, nekādi noziegumi nenotiek,” atklāj sieviete. Viņa stāsta, ka Stuborovas iedzīvotāji ir draudzīgi, cits ar citu labi sadzīvo. “Mūsu ciemā nekad neviens neko sliktu par otru nesaka. Ja kādam vajag palīdzīgu roku, ejam un palīdzam,” saka Jevgēnija.
Savulaik Jevgēnija strādājusi kolhozā par kontrolasistenti. “Kādreiz šeit bija laba dzīve, bet tagad visgrūtāk klājas jaunajiem. Kas tad mums – mēs esam veci, apdarām mājas darbus, cik spējam, aizbraucam uz Pededzi, aizejam līdz autoveikalam, kurš atbrauc katru piektdienu un sestdienu, nopērkam visu vajadzīgo un dzīvojam tālāk,” stāsta Jevgēnija.
Negrib strādāt citu labā
Nedaudz tālāk no ciema centra atrodas z/s “Grāvnieki”, kurā saimnieko Filatovu ģimene. Zoja Filatova stāsta, ka šīs ir viņas dzimtās mājas, vēlāk viņa ieprecējusies Pededzē. “Uzcēlām Pededzes centrā māju. Es strādāju par sekretāri, bet vīrs par šoferi. Kad sākās pārmaiņu laiks, privatizējām fermu, kas vēl pirms kolhozu laikiem piederēja manam vectēvam. Kaut kā bija jādzīvo tālāk un jāpelna sev iztika, negribējām strādāt citu labā, tādēļ arī izlēmām to privatizēt un strādāt paši sev un bērniem. Sākotnēji apmēram sešus gadus braukājām no Pededzes uz šejieni un atpakaļ, bet pēc tam atpirkām arī māju, kurā kādreiz dzīvoja mani senči, un tagad dzīvojam un strādājam šeit uz vietas. Fermai līdzi nāca tehnika, saņemot subsīdijas un ņemot aizņēmumu, daudz ko esam iegādājušies arī paši,” stāsta Z.Filatova. Z/s “Grāvnieki” galvenā ražošanas nozare ir piena lopkopība. Pašreiz saimniecībā ir 25 slaucamas govis. Pienu viņi nodod akciju sabiedrības “Valmieras piens” pārstrādes uzņēmumā.
Ar zemnieku saimniecības grāmatvedības dokumentiem Z.Filatova tiek galā pati, turklāt viņa raksta latviski. “Es protu gan runāt, gan rakstīt latviski, esmu taču pilsone,” saka Zoja.
Nodrošina vietējiem darbu Stuborovas centrā atrodas
z/s ” Senatnes 2″ darbnīcas un kokzāģētava. Zemnieku saimniecības īpašnieks Jānis Bundzens stāsta, ka Stuborovā viņš darbojas jau trešo gadu. “Uzņēmuma galvenā darbības nozare ir mežistrādes pakalpojumu sniegšana. Mēs šeit ražojam taras dēlīšus, darbojas arī remontdarbnīca, kurā remontējam gan paši savu tehniku, gan piedāvājam remontēt arī citiem. Darbojas arī galdniecība, kurā ražo logus un durvis, varam sniegt arī metālapstrādes pakalpojumus,” stāsta J.Bundzens. Šobrīd savā uzņēmumā viņš nodarbina 17 strādniekus.
“Citi stuborovieši strādā paši savās saimniecībās un algotus darbiniekus darbā neņem. Tuvākajā apkārtnē šī cilvēkiem ir vienīgā darba vieta,” saka J.Bundzens.
