Saules, ultravioletā (UV) starojuma saistība ar ļaundabīgiem ādas veidojumiem ir pierādīta, un jau pirms trim gadiem Pasaules Veselības organizācija tam piešķīra augstāko kanceroģenēzes riska pakāpi, tāda ir arī tabakai un azbestam, uzsver staru terapeits un Kurzemes Onkoloģijas biedrības vadītājs Māris Mežeckis. Latvija attieksmē pret solārijiem ir starp “mērenajiem” – nepilngadīgajiem nepieciešama rakstiska vecāku atļauja, lai apmeklētu solāriju. Pārējais – pašu ziņā. Paturot prātā, ka jebkuram, kurš kaut reizi apmeklējis solāriju, vēža risks pieaug par 20 %.
Mīli sevi, kāds esi!
“Ja esam piedzimuši gaiši, nevajag sevi censties padarīt par spāņiem vai pavisam melnādainiem cilvēkiem,” ieteic M.Mežeckis. Viņš nenoliedz, ka saule ir dzīvības avots, gaisma nepieciešama arī bioķīmiskiem procesiem organismā, kas ietekmē labsajūtu – sezonālo depresiju rudenī ārstē arī ar papildu gaismas palīdzību. Jo vairāk gaismas, jo priecīgāks prāts, par ko gādā serotonīna un dopamīna līmenis. Sauļošana izsenis izmantota arī kā dezinfekcijas metode un palīdz organismam izstrādāt D3 vitamīnu, taču jāpatur prātā, ka iedegums faktiski ir aizsargreakcija pret sauli un spējas sevi pasargāt nav bezgalīgas.
UV staru iedarbības rezultātā šūnas tiek bojātas. Solārijā turklāt iedarbība ir ļoti intensīva un daudz spēcīgāka par to, ko saņem, tikpat ilgi uzturoties saulē. Ja bojājums ir neatgriezenisks, šūnas aiziet bojā, taču var būt arī cits scenārijs – cenšoties izdzīvot un atjaunoties, šūnās process kļūst ļaundabīgs. Kā bīstamākais ādas audzējs tiek piesaukta melanoma, kas gan veido tikai četrus procentus no ādas vēža veidiem, toties mirstība – 80 %. Mediķi zina saukt daudz un dažādus ādas audzēju paveidus, taču galvenais – pašam nepalaist garām nekādus jaunveidojumus, pasekot savam izskatam vai pievērst uzmanību, ja mazgājoties tiek sataustīts kas nebijis. Iespējams, tā ir tikai kārpa, bet mierīgāks prāts paliks, konsultējoties ar mediķi. Tāpat arī, ja “mūžu vecas” dzimumzīmes sāk mainīt krāsu vai lielumu vai palaikam par sevi atgādina kāda kaitinoša, maza, mitrojoša čūliņa.
Atmasko mītus
Latvijā solāriju lobijs neesot tik izteikts, spriež M.Mežeckis, taču izplatīti vairāki mīti par sauļošanos. Piemēram, ka intensīva sauļošanās ir kaitīga tikai cilvēkiem ar gaišu ādu. Starojums ir bīstams arī tumšākas un pavisam tumšas ādas īpašniekiem, taču viņiem ādas dabiskās aizsargspējas ir lielākas. Ādas, lūpu ļaundabīgie audzēji sastopami arī Āfrikā.
Vēl viens veids, kā manipulēt, ir tendenciozas informācijas pasniegšana. Piemēram, apgalvojums, ka solārijos tikai 3 % ir kaitīgie UV stari. “Pārējie ir nekaitīgi? UVA stari iespiežas dziļāk, tātad ir vairāk kaitīgi, UVB stari – ne tik dziļi, bet tas nenozīmē, ka tie nav kaitīgi,” skaidro M. Mežeckis. Ja publikācijās internetā tiek piesaukti pētījumi, vajadzētu painteresēties tālāk un pameklēt šos pētījumus – vai tādi vispār bijuši, cik reprezentatīvi un ticami tie ir, vai secinājumi nav izrauti no konteksta. “Tā vietā man ir zināmi 27 reprezentatīvi pētījumi, kas pierāda, ka ar sauļošanos ādai ir lielāks ļaunums nekā labums,” ārsts ir nelokāms.
Ķirurģe Alise Hincenberga, kura specializējas arī ļaundabīgo audzēju ķirurģijā, saka strikti: “Mērķtiecīgi un intensīvi sauļot bērnu ir noziegums. Tāpēc ir pat speciāla bērnu kosmētika, bet bērnu ratiem ir UV aizsargfiltri, ir speciālas bērnu cepurītes.” Lai nodrošinātu D vitamīnu nepieciešamā apjomā mūsu platuma grādos, arī pediatri rekomendē papildus lietot D vitamīna preparātus, nevis cepināt bērnus saulē, kā to joprojām nereti vecāki dara, aizbildinoties ar nepieciešamību pasargāt no rahīta.
