Kad pēc četrām pilsētas svētku dienām, kuru neatņemama daļa ir arī kapusvētki, pirmdien Alūksnes ielas pēkšņi kļūst tukšas un iestājas ierastais klusums, ir skaidrs – sākusies dzīve pēc kapusvētkiem. Mēs atkal dodamies savās ikdienas gaitās, taču ar citām sajūtām, jo ir gūti jauni iespaidi, emocijas ar mājiniekiem, redzētais un dzirdētais tiek pārrunāts ar ģimeni, darba kolēģiem un draugiem. Šogad pilsētas svētku programma bija tik plaša un daudzveidīga, ka savai gaumei un interesēm atbilstošu notikumu varēja izvēlēties katrs.
Visur būt klāt nebija fiziski iespējams, bet ja man būtu jāveido savs pilsētas svētku notikumu “tops”, tajā iekļūtu Antas Eņģeles un Marko Ojalas koncerts “Pagājības laimes mirkļi” Alūksnes Bānīša stacijā, grupas “Labvēlīgais tips” koncerts Pilssalas estrādē un zupu festivāls “Alūksnes smeķis”. Koncerts Alūksnes Bānīša stacijā bija smeldzīgs, bet gaišs, un dzelzceļa stacija ir tik atbilstoša vieta, kur skanēt krievu romancēm, čigānu dziesmām, jo uz stacijas perona vienmēr satikušies tik dažādi cilvēki… Pilsētas svētku apmeklētājiem bija iespēja apmeklēt arī divus atšķirīgus koncertus. Lai gan piektdienas vakara koncerta, kurā spēlēja grupas “Carnival Youth” un “Instrumenti”, otrā daļa bija ļoti jaudīga, mūziķi strādāja ar pilnu atdevi un Alūksnē varēja skatīt vēl nepieredzētu šovu, manu klausītājas sirdi vairāk sasildīja Fredis un “Labvēlīgais tips”, sniedzot tik nepieciešamo optimisma devu. Zupu festivālā “Alūksnes smeķis” varēja baudīt gan vairākas zivju zupas, gan soļankas variācijas, gan austrumnieciskas garšas un uz ugunskura ceptu jēru, valdīja dzīvespriecīga gaisotne un draudzīga sacensība. Zupu vārītāji bija padomājuši gan par asprātīgiem zupu nosaukumiem, gan par savu vizuālo tēlu.
Kapusvētkus savā “topā” nepieminēju, taču tas ir notikums, bez kura mani pilsētas svētki nav iedomājami. Nācēju un braucēju skaits uz tiem, gadiem ritot, arvien samazinās. Taču tas ir saprotams. Laiki mainās, un mainās arī akcenti. Ir tik daudz alūksniešu, kuri devušies uz ārzemēm. Un jaunieši, kuri ir prom no Alūksnes, vairs nebrauc uz kapusvētkiem, bet pilsētas svētkiem. Ir dzirdēts viedoklis, ka pilsētas svētki un kapusvētki būtu jārīko atsevišķi, taču, domāju, tas nebūtu pareizi. Pilsētas svētki ir “izauguši” no kapusvētkiem, jo arī kādreiz uz to laiku tika rīkots kāds koncerts Pilssalas estrādē. Diez vai tad, ja pilsētas svētki tiktu rīkoti kādā citā nedēļas nogalē kādā no vasaras mēnešiem, tie pulcētu tik daudz apmeklētāju.
