Trapenieši Mikužu draudzes māju sauc par dvēseļu namiņu. Mūsu senči ir zinājuši, kādā mēnesī zāģēt un apstrādāt kokus, tāpēc tie vēl arvien ir veseli, ķirmju un laika zoba neskarti.
Trapenieši Mikužu draudzes māju sauc par dvēseļu namiņu. Mūsu senči ir zinājuši, kādā mēnesī zāģēt un apstrādāt kokus, tāpēc tie vēl arvien ir veseli, ķirmju un laika zoba neskarti. Ilga Lakstīgala domā, ka tas kā skaista grāmata saglabājies par spīti karu vētrām un ateistu pūlēm.
“Laimīgs ir tas, kas var ar savu vārdu kaut vienu labu rindu ierakstīt,” atzīst Ilga. Sevišķi skaisti 200 gadus vecajā draudzes namā ir Ziemassvētkos. 25.decembrī pulksten 11.00 apkārtējo pagastu iedzīvotāji sveču gaismā svinēs Kristus dzimšanas dienu. Dievkalpojumus vada Gaujienas draudzes mācītājs Ziedonis Varts.
Šo guļbūves ēku pie “Mikužu” māju iebraucamā ceļa cēla latviešu zemnieki 1802.gadā. Tā atrodas mazās Pēterupītes krastā. Nams veidots kā guļbūve ar piebūvi sacītāju (lūgšanu) kambariem un divām ieejām ar priekštelpām sievietēm un vīriešiem. Lai telpā būtu labāka akustika, griesti sānos savienojas ar sienām. Ēkai ir 11 logi, oriģinālas durvis, apmēram 100 gadus veci svečturi, gari koka soli dievlūdzējiem, uz paaugstinājuma – kancele, skanošs harmonijs un altāra glezna. Pēc brāļu draudžu panīkuma (19.gadsimta vidū) ēku izmantoja kā latviešu baznīcas lūgšanas namu.
Līdz pat šim laikam draudzes nams saglabājies tāds, kāds tas bijis. Veikti tikai sīki remonti un sakopta apkārtne. Pirms četriem gadiem pievienoja elektrību un iemūrēja apkures krāsniņu. Šiem darbiem līdzekļus ziedoja trapeniete Grietiņa Janga, kas dzīvo Amerikā, un novadnieks Māris Tralmaks, Rīgas domes izpilddirektors. Arī šogad viņš atsūtījis ziedojumu draudzei. Viņa māte Hilda Tralmaka nosargāja Mikužu dievnamu, kad padomju varas gados tur gribēja ierīkot vistu fermu. Tagad daudzos atgriežas ticība Dievam, bet tajos gados tā bija liela uzdrīkstēšanās.
“Mēs skolā nedrīkstējām teikt pat “paldies”, jo šis vārds rada asociācijas ar Dievu. Augu ticīgā ģimenē, tāpēc kopā ar tēvu bieži devos uz Mikužiem,” atceras Ilga. Nams pieder Gaujienas draudzei, bet juridiski īpašuma tiesības nav noformētas. Vēstures arhīvā par to nav dokumentu.
