Taksis Tobis reizēm ilgi sēž ceļa galā un gaida. Vislabprātāk jau savus saimniekus un mīļus cilvēkus un, jau izdzirdot bānīša skaņas, sarosās: ja nu kāds atbrauc.
Taksis Tobis reizēm ilgi sēž ceļa galā un gaida. Vislabprātāk jau savus saimniekus un mīļus cilvēkus un, jau izdzirdot bānīša skaņas, sarosās: ja nu kāds atbrauc. Un kas par prieku, kad viņam izdodas sagaidīt ciemiņu. Viņš to neuzņem ar niknu riešanu, bet atnācējam dāvā galveno, kas viņam ir – savu mazo, nošmulēto spēļu lācīti.
Kad Gulbenes katoļu draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs vēlējās iegādāties mazu kucēniņu, viņa priekšā nolika desmit vienādus mazus suņa bērnus. Un tikai viens no viņiem uz mazajām līkajām kājelēm attipināja pie priestera. Suns izraudzījās saimnieku. Un savā būtībā, kaut jau trīs gadus dzīvo Stāmerienas pagastā pie Valentīnas un Edžus Birzniekiem, ir palicis tāds, kādu viņu mācīja priesteris. Ne velti Tobi pazīst gandrīz visi pagasta ļaudis. Īpašs ciemiņš viņš ir pastā, ambulancē un veikalos, kur viņu vienmēr pacienā ar kārumiem. Viņš ir lielākais draugs pagasta bērniem, un tie, kas kaut mirkli ir pavadījis kopā ar Tobi, apzinās, ka šā suņa vērtība ir sirsnība, dzīvesprieks un neviltotā bērnišķība.
Nav mājas sargs
“Tobis ir mīlestības un dvēseles sunītis. Viņš nav mājas sargs. Sagaidot jebkuru atnācēju, viņš atnesīs savu mīļoto spēļlācīti, no mājas iznesīs zeķes vai cimdus. Smejamies, ka viņu varētu iecelt par humānās palīdzības dalītāju. Viņam nekā nav žēl,” saka Valentīna. Viņa atceras, cik Tobim grūti bija iejusties jaunajās mājās. Taksis mucis cilvēkos, meklējis savu mīļoto pirmo saimnieku. Reiz aizgājis krietnu ceļa gabalu uz Stāmerienas pamatskolu, kur notikusi diskotēka. Tobis vēlējies redzēt bērnus. Visādi mēģinājuši sunīti radināt neiet prom no mājas. Bet tad atkal jau dzirdams, ka Tobis apmeklējis pagasta balli. Pagasta iedzīvotāji smējušies, ka Tobis atkal devies svētceļojumā.
Kamēr pieradis pie jaunajiem saimniekiem, bijis diezgan neiecietīgs, reizēm dusmās arī kodis. “Tobis ir greizsirdīgs. Viņa pavēlnieks ir tikai vīrietis. Ja kāds dara pāri saimniekam, viņš sāk rūkt. Arī strīdus un nesaskaņas mājās necieš un vienmēr aizstāv to, kuru rāj. Jāatzīst, ka Tobim nepatīk, ja kāds lieto alkoholu. Varbūt, ka viņš nojauš, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki strīdas. Vārdu sakot, suns ir kristietis un mednieks. Ne jau velti, dzirdot dziesmu ar vārdiem “Alleluja” vai “Suņi zaķiem pēdas dzina” Tobis dzied līdzi. Patīk ilgi gulēt
Tobim ir sava gulta. Viņš aizmieg tikai tad, kad kāds no mājiniekiem ir uzklājis mīksto vilnas segu. Un tad, kad Tobis guļ, mājiniekiem jāievēro klusums, un arī agri no rīta nav ieteicams suņuku modināt, jo tad viņš neapmierināti rūc. Ja no rīta Tobi mudina aizdzīt govis ganos, aizbridis līdz rasotajai zālei, viņš apstājas un pārdomājis dodas uz māju, uz siltās gultas pusi, un tikai vakarā, kad rasa vairs neslapina kājeles, viņš iet ganos.
“Tobis labprāt ceļo, pastaigājas kilometriem tālu. Kad dodamies sēņot vai ogot, sunīti vienmēr ņemam līdzi. Tad īpaši padevies kuplums nav šķērslis veiklībai, it sevišķi, ja viņš uziet kāda zvēra pēdas. Pēc tādiem pārgājieniem Tobis uzreiz aizmieg, un esmu ievērojusi, ka tad viņš redz “krāsainus” sapņus – rūc un smilkst, rada dažādas skaņas un izskatās dikti apmierināts,” saka Valentīna.
Ja mājās ierodas ciemiņi, Tobis aiz prieka skrien sāniski un palēkdamies. Šķiet, ka sirsniņa tajā brīdī no prieka izlēks. Ja viņš jūt, ka atnācējs ir godīgs un labs cilvēks, ļaujas vaļībai – atguļas uz muguras un gaida, lai viņu glāsta. Saimnieki atzīst, ka Tobim patīk būt uzmanības centrā.
Ir liels kārumnieks
Reiz Valentīnas kaimiņiene sūdzējusies, ka viņas dārzā vienā vagā ir apēsti burkāni. Aizdomas krita uz zaķi. Interesanti, ka zaļumi stāvējuši vagas malā, bet burkānu nebijis. Atklājies, ka tos apēdis Tobis. “Tie ir delikatese. Suņuks nesmādē arī ābolus un banānus. Tagad viņš iecienījis medību gaļu. Īpaši bebrus, kurus pats nomedī. Lai arī ir dikti apaļš un veterinārārsti iesaka ievērot diētu, Tobis veikli peld, ielien visās alās.Nomedīto bebru Tobis uzreiz ar lapām un zariem aprok un neļauj nevienam tuvoties viņa trofejai.
Suns ir tīrīgs un kopā ar saimnieku dodas uz pirti. Sēž uz lāvas. Labprāt dodas izbraukumos ar automašīnu. Uzvedība gan braucot nav priekšzīmīga, jo Tobis neslēpj savu saviļņojumu un prieku un traucē šoferim vadīt transporta līdzekli. Bet, ja mājas pagalmā stāvēs auto, kam nav aizdarītas durvis, Tobis ieņems vietu un būs gatavs tūlīt doties ceļojumā.
“Viņš vēlas, lai mājās ir saticība un miers. Saimnieku neviens nedrīkst aiztikt. Esmu pat domājusi, kā Tobis reaģētu, ja kādreiz nāktos izsaukt ātro palīdzību. Viņš sajūt cilvēku. Viņa domas un noskaņojumu. Ir bijušas reizes, kad, izrunājoties ar Tobi, kļūst vieglāk, jo viņš skatās pretī ar uzticības pilnām, mīļām acīm un pieglaužas. Viņš jūt, kad cilvēks ir noskumis, kad priecīgs, kad perina viltību,” piebilst Valentīna.
Izcietis avārijas sāpes
Pirms gada Tobim uzbrauca automašīna. Tas bija pārlieku sapriecājies par iespēju kopā ar saimniekiem doties uz ezeru un uzskrēja uz ceļa. Nelaimīgs bija šoferis, jo arī tas bija suņuku iemīļojis. Ilgs laiks bija nepieciešams, lai Tobis atgūtos. “Nesu viņu uz mežu, jo tur ir viņa stihija. Mežs Tobi dziedēja,” atceras saimniece.
Toreiz Tobim bijis liels spēļu lācis, kuru viņš auklējis un visur ņēmis līdzi. Izciešot pēcavārijas sāpes, Tobis uz tā gulējis, kodis. Lācītim izteicis visas sāpes un žēlabas. Pēc atveseļošanās spēļmantiņa vairs nebija lietojama. Bet tad sākās citas neražas. Tobis meklējis aizvietotāju lācim. Reizēm kādu rotaļlietu “aizņēmies” un aiznesis no kaimiņmājām. Tagad viņam sadāvinātas vairākas spēļmantiņas un tās visas Tobis auklē.
Viņam patīk slēpt to, ko ieguvis. Sākumā pankūku paslēpa zem paklāja. Neļāva izņemt. No sava piena trauciņa viņš ļauj dzer gan citiem suņiem un kaķiem, gan arī ežiem, kas iemaldās pagastā. Bet, tiklīdz pagalmā iznāks kāds no saimniekiem, Tobim uzreiz jāparāda, cik viņš ļoti ir izsalcis, un tad piena trauciņš pieder tikai viņam.
“Viņš dara priecīgāku dienu. Varbūt nedaudz atgādina bērnu, kas visu laiku vēlas būt uzmanības centrā, mīlēts un lutināts. Viņš ir audzis mīlestībā, varbūt tādēļ to prot dāvāt arī citiem. Bieži vien esmu sevi pieķērusi pie domas, ka viņš nav suns, bet draugs. Dvēseles draugs. Viņam nav svešas ne skumjas, ne prieks, ne satraukums, ne garlaicība, ne nogurums. Tobis ir īpašs suns ar īpašu dzīvi,” ir pārliecināta Valentīna.
Fakti
Taksis ir zems (augstums 20 līdz 25 centimetri), garš suns uz zemām kājām, taču parupju kaulu uzbūvi, izturīgs, ar lieliski attīstītu muskulatūru. Īsās, līkās un muskuļotās priekškājas un spēcīgi attīstītais krūškurvis taksim ir, ja tā var teikt, “darbarīks”, jo palīdz rakties apakšzemes alās.
n Angļi taksi saukā par “cīsiņu”.
n Taksis pārstāv ļoti senu medību suņu šķirni. Pirmais šķirnes standarts publicēts 1879. gadā. Kopš tā laika takši sava tīkamā, interesantā rakstura dēļ iemantojuši popularitāti.
Pirmās rakstveida ziņas par takšiem atrodamas jau 9. un 10. gadsimtā. Suns tajos laikos izmantots gan sīko meža zvēru, gan putnu medībām.
Taksis ir saprātīgs suns, ass novērotājs, ārkārtīgi labi prot noteikt saimnieka noskaņojumu un gaužām mīlīgi, pieglaimīgi, dažkārt pat visai viltīgi lūko panākt savu. Atceras katru lietu, pieradis pie noteiktas kārtības. Ļoti modrs, ar svešiem neielaižas, bet uz vecumu var kļūt arī drūms, ļauns, gatavs pat iekost.
Taksis ir pārgudrs blēdis. Par takšu viltību, kurai lāgiem piemīt kaut kas līdzīgs humora izpratnei, sakrājies daudz nostāstu.
Šā suņa raksturu veidojusi daudzos gadsimtos uzkrātā dažkārt diezgan rūgtā dzīves pieredze. Augumā nelielajam sunim mednieka gaitās daudzās paaudzēs neskaitāmas reizes tumšā pazemes alā bijis jācīnās uz dzīvību un nāvi.
Taksi uzskata par stūrgalvīgu suni, tālab viņš jau no bērnības jāaudzina ar stingru roku. Pareizi audzināts taksis būs bezgala uzticīgs un sagādās daudz prieka arī tad, ja saimnieks savā mūžā bisi pat tuvumā nebūs redzējis.
Tagad liela daļu takšu mežu un medības lāgā ne acīs nav redzējuši, jo tiek turēti par lutinātiem un mājas suņiem. Mednieki takšus dažkārt dēvē par āpšu suņiem.
Atkarībā no apmatojuma veida, pastāv pastāv trīs takšu paveidi, taču standarts tiem visiem ir viens: gludspalvainais, garspalvainais un asspalvainais taksis.
