Aizvadītajā nedēļā Alūksnes novada Zupas virtuve savas durvis vēra pēdējo reizi šajā sezonā. Laikā kopš oktobra organizētas 69 ēdienreizes, kurās izdalīti vairāk nekā 9000 litri zupas un izsniegtas gandrīz 18,5 tūkstoši porcijas.
Ar šādiem datiem par trešo Zupas virtuves darbības sezonu iepazīstina Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece. Pateicoties fondam, piesaistīts Borisa un Ināras Teterevu fonda finansējums, kas kļuvis par būtisku atspaidu. „Tādā ziņā jāsaka paldies Dzintrai par padarīto. Pašvaldībai tas ļoti atviegloja organizēšanu, jo finansējums bija vajadzīgs minimāli,” atzīst Alūksnes novada domes deputāte un zupas virtuves darba grupas vadītāja Marina Ramane. Borisa un Ināras Teterevu fonda piešķirtais finansējums sedz lielāko daļu ar virtuves darbību saistīto izdevumu – 2920 latus. Papildus Alūksnes un Apes novada fonds piesaistījis ziedojumus 1643 latu apmērā. Atlikušo finansējumu piešķīrusi Alūksnes novada pašvaldība. Ar precīziem datiem plānots iepazīstināt pašvaldības Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas sēdē.
Gaidīs nākamo sezonu
„Ne jau kurš katrs var mājās pagatavot tādu zupu,” apgalvo alūksnietis Edmunds. Zupas virtuvē viņš iegriezies bieži. Lai gan tagad durvis būs slēgtas līdz rudenim, alūksnietis cer, ka vasarā tās trūkumu īpaši neizjutīs. „Vasarā ir vieglāk atrast kādu darbu, ar kuru nopelnīt,” viņš pauž sava optimisma iemeslus. Zupas virtuves nākamo sezonu ar nepacietību gaidīs arī Maruta no Alsviķu pagasta, kas dzīvo netālu no pilsētas robežas. Līdz pilsētas centram viņai jāmēro trīs kilometri. Katru reizi viņa to darījusi kājām vai, iestājoties labākam laikam, ar velosipēdu.
Marutu atgriežamies mājās gaidīja ģimene un kaimiņi, kuriem viņa atved zupu. „Katru reizi zupu vedu desmit cilvēkiem,” viņa sarēķina. Iespēja tikt pie zupas atvieglojusi Marutas ikdienu. „Vismaz divas reizes nedēļā par maltīti nebija jāuztraucas,” atzīst kundze. Kopš zupu sarūpē SIA „Unti”, tā kļuvusi garšīgāka. „Pagājušajā gadā gadījās pāris reizes, kad zupa nebija ēdama. Likām klāt putraimus, jo ārā liet būtu grēks,” iespaidos dalās Maruta. Jautāta par iztikšanu vasarā, alsviķiete stāsta, ka šobrīd tiek apstrādāts piemājas dārziņš. Parādoties meža veltēm, viņa ar mazbērniem grasās lasīt ogas. „Ar iztikšanu ir tā, kā ir, bet neko nepadarīsi – ja gribi dzīvot, tad jācīnās,” viņa saka.
Cer uz atbalstu arī turpmāk
Dz.Zvejniece norāda, ka Zupas virtuve, vairāk, domāta – cilvēkiem, kas cenšas, bet nevar iztikt paši saviem spēkiem. Tā kā šogad finansējumu piešķīris Borisa un Ināras Teterevu fonds, zupu varēja saņemt ikviens, kurš to vēlējās. „Tāds bija fonda nosacījums, ko mēs arī ievērojām,” piebilst Dz.Zvejniece. M.Ramane cer, ka arī nākamajā sezonā izdosies piesaistīt finansējumu no malas. „Gadījumā, ja Zupas virtuvi atkal nāksies segt no pašvaldības līdzekļiem, tad ļoti domāsim par to, ko atbalstīt un kādā veidā to darīt,” viņa norāda.
