Raiba dūja pienāca pie manis un teica, ka esot dvēsele no ielas, no turienes, no nekurienes.
Raiba dūja pienāca pie manis
un teica, ka esot dvēsele
no ielas,
no turienes,
no nekurienes.
Ar spārnu tā glāstīja rītu
un gludināja tavu spītu
no ielas,
no turienes,
no nekurienes.
Es pacēlos spārnos, lai satvertu tevi
no rīta, no turienes,
no dvēseles spīta, no nekurienes,
no tevis un sevis pašas,
es glāstīju rītu ielā no šodienas.
