– Visšausmīgākais ir pašpārliecināts un stulbs cilvēks. Par ko ar viņu var strīdēties? Tas ir veltīgi. Gudrs var tevi ienīst, vai arī tu viņu ienīsti, bet pēc nedēļas saproti – viņam tomēr bija taisnība. Tātad kaut ko esmu palaidusi garām!
– Visšausmīgākais ir pašpārliecināts un stulbs cilvēks. Par ko ar viņu var strīdēties? Tas ir veltīgi. Gudrs var tevi ienīst, vai arī tu viņu ienīsti, bet pēc nedēļas saproti – viņam tomēr bija taisnība. Tātad kaut ko esmu palaidusi garām!
– Dzīve ir visīstākais teātris. Tur ir tādi tipāži! Reizēm noskatos ar nožēlu, citreiz klusībā izsmejos. Katrs domā, ka viņš ir nedaudz labāks par citiem.
– Man patīk runāt ar cilvēkiem, kuru prāts ir pārāks par manu. Tad man ir interesanti! Īsti lieli cilvēki citus nekad nepazemo. Pati nekad nevaru samierināties, ja kādu pazemo.
– Valdības vadītājam ir jābūt personībai, kuram piedod viņa vājības un kļūdas. Ja cilvēkam tic, tad ir viss iespējams.
– Amats pārvērš cilvēkus, turklāt ne uz labo pusi. Kad dzirdu ierēdņu gudrās frāzes, es jau zinu tām turpinājumu – tas ir rakstīts avīzēs. Un vēl lepnā stāja!
– Katrs gadu desmits cilvēku dara citādāku. Man tagad gribas daudz klausīties un vērtēt. Arī lasīt grāmatas un kaut kur aizbraukt, bet ar pensiju to būs grūti izdarīt. Visu mūžu esmu strādājusi, bet nevaru brīvdienās aizbraukt uz kalniem.
– Reizēm domāju lepni aiziet no darba, lai mani atceras ar labu. Kaut pavērtos debess maliņa un kāds pateiktu, kā es tad jutīšos! Varbūt tas būs šausmīgi, un es uzreiz sabrukšu? Bet varbūt – ļoti labi. Kas to var pateikt?
– Kāpēc slavē jaunos, kad viņi, mīcot mālus, ir tikai mazo pirkstiņu tajos ielikuši? Kāpēc neatzīst tos, kas jau līdz elkoņiem atrotītām rokām strādā gadu desmitus?
– Tas laiks ir pārdzīvots, kad vārds “pensionārs” līdzinājās lamuvārdam. Tas ir nožēlojami – necienīt vecus cilvēkus un tautas tradīcijas. Jaunais rodas uz vecā.
– Jaunie savā augstprātībā reizēm runā ačgārnības. Es atceros savas domas, ka nu tik būs, kad sākšu darīt. Bet to pārslimo gluži kā bērnu slimības. Tagad ar labsirdīgu smaidu uzklausu visus jauno sapņus.
– Neticu, ka kādam ir teikai veiksmes. Tad jau pa pupu varētu uzkāpt debesīs!
– Neciešu viltīgus un nodevīgus cilvēkus! Viltība ir redzama acīs, bet nereti jāizliekas, ka to nemani.
