Vizīte: nostiprina savstarpējos kontaktus.
Vizīte: nostiprina savstarpējos kontaktus
Alūksnes sadraudzības pilsētas Zviedrijā Sundbibergas 33 cilvēku delegācija iepazinusi pilsētu, tās pašvaldības iestādes un nostiprinājusi savstarpējos kontaktus ar pašvaldības un tās iestāžu darbiniekiem, kā arī radusi ierosmes sadarbības padziļināšanai.
“Radās iecere organizēt speciālistu apmaiņu, lai divās trīs nedēļās zviedru kolēģi iepazītu, piemēram, mūsu logopēdu darba pieredzi. Viņi secinājuši, ka šo speciālistu darba metodes Alūksnes rajona Skolu psiholoģiskās palīdzības centrā ir interesantas un vērtīgas. Savukārt mūsu pašvaldības un sociālie darbinieki varētu praksē izzināt viņu pieredzi, par ko zviedri stāstīja vizītes noslēgumā,” atzīst Alūksnes pilsētas domes projektu vadītāja Inga Ausekle.
Delegācijā bija pašvaldības, sociālie darbinieki, psihiatrijas speciālisti un Lauvu kluba biedri, tāpēc intereses bija atšķirīgas. Sadalījušies grupās, zviedri apmeklēja speciālo pirmsskolas izglītības iestādi “Cālis”, Alūksnes Valsts ģimnāziju, Skolu psiholoģiskās palīdzības centru, Sociālās palīdzības centru, Mobilo strēlnieku bataljonu, kokapstrādes uzņēmumu “Lignos”, kā arī Ates muzeju, Uģa Puzuļa keramikas darbnīcu un bijušo Padomju armijas raķešu bāzi Zeltiņos. “Zinu, kas Latvijā notika padomju okupācijas gados, jo šurp braucu kopš 1975.gada. Esmu Latvijas Centrālajā padomē Zviedrijā,” stāsta Sundbibergas Lauvu kluba biedrs Imants Eihe.
Imants Eihe ir latvietis, nav aizmirsis dzimto valodu un regulāri uztur saikni ar Latviju, ar Alūksni.
Pārstāvji no zviedru Lauvu kluba Alūksnē viesojušies vairākkārt, tāpēc varēja redzēt, kā izlietots viņu finansiālais atbalsts. Alūksnes slimnīcas uzņemšanas nodaļā veikts remonts un iekārtota atpūtas telpa darbiniekiem. Alūksnes Lauvu kluba prezidents Ivars Vecāns informē, ka tuvākajā laikā izlems, kādam mērķim izlietos šoreiz dāvinātos līdzekļus. Lai iegūtu līdzekļus, zviedri strādā brīvajā laikā, organizē labdarības pasākumus. Alūksnes Sociālās palīdzības centra vadītāja Lolita Krūmiņa akcentē, ka ar zviedru finansiālu atbalstu iespējams iegādāties to, kas ir visvairāk nepieciešams: mēbeles, televizoru, videomagnetofonu, radio. Notikušas sarunas par iespēju pirkt veļas mazgājamo mašīnu un trenažieri.
Tikšanās laikā ar pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Grūbi ciemiņi visvairāk jautāja par bezdarba problēmām un to risinājumu. Viņš skaidroja, kā ar projektiem pašvaldība cenšas attīstīt infrastruktūru, uzņēmējdarbību, izglītības iespējas un sociālos pakalpojumus. Ir projekts par sociālā centra piebūves celtniecību, tas pirmajā kārtā guvis atbalstu, bet to vēl vērtēs.
Paredzēts, ka piebūvē būs dienas centrs un krīzes centrs. Tur iekārtotu medicīnas kabinetus un rehabilitācijas zāli, tad visas telpas būtu vienuviet, turklāt pirmajā stāvā,” informē L.Krūmiņa. Ja projektu akceptēs pilnībā, šogad varēs projektēt piebūvi, bet celtniecību sāks nākamajā gadā.
