Šis gads Eiropas Savienībā pasludināts par Brīvprātīgā darba gadu. Brīvprātīgais darbs ir sava laika un prasmju ziedojums sabiedriski lietderīgiem mērķiem, sākot ar darbu vietējā nevalstiskajā organizācijā, vienaudžu izglītošanu un beidzot ar kļūšanu par Eiropas brīvprātīgā darba veicēju, dodoties uz noteiktu laiku strādāt kādā valstī. Par brīvprātīgo var kļūt jebkurā vecumā, ja vien ir vēlēšanās to darīt.
Atrod vēlmju piepildījumu“Vēlmei palīdzēt jānāk no sirds. Ja tev tas nav sirdī, bet dari kaut ko tikai pienākuma pēc, tad nedomāju, vai tam maz ir kāda jēga,” ir pārliecināta alūksniete Solvita Bāliņa, kas kopš pagājušā gada vasaras kļuvusi par Alūksnes un Apes novada fonda brīvprātīgo. Šajā organizācijā viņa nokļuvusi saistībā ar 100 latu stipendiātu programmu, ko īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Nostrādājusi tur trīs mēnešus, Solvita sapratusi, cik ļoti viņai šis darbs patīk, un palikusi darboties kā brīvprātīgā.“Tas aicinājums sirdī man jau sen bija – palīdzēt kādam ar savu darbu un būt noderīgai. Visu laiku kaut kas kņudēja iekšienē, bet tikai tad, kad nokļuvu fondā, sapratu, ko esmu vēlējusies,” viņa atzīst. Vēl pirms nonākšanas Alūksnes un Apes novada fondā Solvita palīdzējusi cilvēkiem baptistu draudzē, kuru apmeklē. Ciemojusies pie draudzes vecajiem cilvēkiem, kā arī darbojusies ar bērniem un jauniešiem svētdienas skolā.
Gūst jaunas zināšanas un pieredziTagad Solvita ik dienu dodas uz Alūksnes un Apes novada fondu, kur palīdz ikdienas darbos. Viņa aktīvi iesaistās arī visu akciju organizēšanā, ko rīko fonds. Lielākās no tām bijušas labdarības akcija “Labestības laiks” un koncerts “Uz gaismu”.Otrdienās un piektdienās Solvita darbojas Alūksnes novada pašvaldības zupas virtuvē. Vēl viņa palīdz ar pārtikas paku dalīšanu pārtikas bankā “Paēdušai Latvijai”. “Daru visu, kas vajadzīgs: ja vajag, leju zupu; ja vajag, sēžu pie sarakstiem; ja vajag, krāmēju tās pašas pārtikas pakas – darbus nešķiroju, bet palīdzu visur, kur vien iespējams. Man vienkārši tas patīk,” saka Solvita.Ikviens pasākums, kurā viņa piedalījusies, devis kādu jaunu pieredzi. Piemēram, darbojoties fondā, viņa iemācījusies strādāt ar datoru, kas līdz tam bijusi sveša lieta. Gūts ieskats pasākumu organizēšanā un akciju koordinēšanā. Izkopta arī prasme komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem.
Iesaista gandrīz visu ģimeniBrīvprātīgajā darbā pamazām iesaistīta gandrīz visa ģimene. Aktīvākie šajā ziņā ir abi jaunākie bērni – 13 gadus vecais Kaspars un 12 gadus vecā Selva, taču, ja vien vajadzīgs, palīdzību neatsaka arī pārējie. “Nekad nav bijis tā, ka man būtu jālūdzas. Ja es kaut ko paprasu, tad atliek tikai pateikt, kad, cikos, kur, un viss notiek,” apgalvo Solvita. Sevišķi tas attiecoties uz Kasparu, kas pats aktīvi iesaistās visur, kur vien iespējams. Savukārt Selva jau kopš mazām dienām pieradusi doties līdzi visur, kur māmiņa iesaistās, līdz ar to iesaistīšanās zupas virtuvē likusies pašsaprotama.“Man bija ļoti svarīgi, lai bērni šajos laikos saprastu, ka ne viss ir jādara par naudu. Ir lietas, ko var darīt vienkārši tāpat, gūstot prieku tikai par to, ka esi kādam palīdzējis. Priecājos, ka viņi to ir sapratuši,” atklāj Solvita. Tiesa, brīvprātīgais darbs raisījis pārdomas arī viņā pašā. “Piemēram, iepriekš man nebija bijusi saskarsme ar bezpajumtniekiem, tāpēc, iespējams, vērtēju sevi mazliet augstāk par viņiem. Tagad saprotu, ka viņi ir ļoti jauki cilvēki, ar kuriem patīkami parunāties,” viņa saka. “Kad izrādās, ka viņi vēl tavos padomos ir ieklausījušies, tad vispār lidoju.”
Kļūst par alternatīvu studijāmNedaudz citādāku pieredzi brīvprātīgajā darbā guvusi 19 gadus vecā Alīna Ludviga. Viņa iesaistījusies Eiropas brīvprātīgā darba kustībā. Jau ceturto mēnesi Alīna atrodas Polijā, kur strādā Eiropas Integrācijas klubā Vojkovicē – nelielā pilsētā Polijas dienvidos. Pirmo reizi ar brīvprātīgā darba jēdzienu viņa saskārusies, pāris gadus darbojoties Latvijas Sarkanā Krusta jauniešu organizācijā. Šajā laikā Alīna piedalījusies dažādu informatīvu pasākumu organizēšanā, kā arī ar labdarību saistītās aktivitātēs.Pērn vasarā Alīna absolvēja Rīgas amatniecības vidusskolu, kur apguva interjera specialitāti. Jau pēdējā semestrī viņa sapratusi, ka īsti nezina, ko darīt pēc skolas beigšanas. “Man nebija nekādas skaidrības par to, ko es patiešām gribu studēt, bet studēt tikai studēšanas pēc, manuprāt, ir bezjēdzīgi – sāku meklēt alternatīvas,” jauniete dalās pārdomās. Alīna sākusi interesēties par Eiropas brīvprātīgo darbu.Darbs Eiropas Integrācijas klubā sācies ar oktobri un turpināsies līdz pat jūnija beigām. Klubs atrodas vietējā vidusskolā. Tā aktivitātes galvenokārt veltītas studentu informēšanai un izglītošanai par tematiem, kas saistīti ar Eiropu, Eiropas Savienību, tās piedāvātajām iespējām jauniešiem, tolerances veicināšanu un tamlīdzīgi. Ja dienas pirmo pusi Alīna pavada klubā, organizējot valodu stundas un prezentācijas par dažādiem tematiem, tad pēcpusdienās viņa uzturas vietējā bērnu un jauniešu centrā “Tlen”, kur vada radošās darbnīcas bērniem.
Iespēja pirmajai darba pieredzeiPēc trīs Polijā pavadītajiem mēnešiem Alīna nenožēlo savu izvēli. “Joprojām uzskatu, ka tā bija pareizā izvēle doties brīvprātīgajā darbā, jo pēc trīs šeit pavadītajiem mēnešiem esmu tikai ieguvusi – gan iepazīto cilvēku, gan zināšanu un pieredzes ziņā,” viņa saka. “Tā ir lieliska iespēja iepazīt citu valsti, kultūru, iemācīties jaunu valodu, kā arī uzlabot jau esošo valodu prasmes.” Šajā sakarā Alīna vērš uzmanību uz Eiropas brīvprātīgā darba būtību, kas balstīta uz mācīšanos, pieredzes un viedokļu apmaiņu.Projekta beigās ikviens brīvprātīgais saņem sertifikātu, kas oficiāli apstiprina visas veiktās aktivitātes un iegūtās iemaņas. “Domāju, ka daudzi jaunieši Eiropas brīvprātīgo darbu var izmantot kā iespēju iegūt pirmo darba pieredzi,” viņa uzskata, piebilstot, ka Eiropas brīvprātīgais darbs paredzēts cilvēkiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vienlaikus tā ir iespēja pārbaudīt sevi. “Manuprāt, iespēja doties Eiropas brīvprātīgajā darbā būtu jāizmanto ikvienam, jo tā tiešām ir unikāla pieredze, ko nevar salīdzināt ne ar ko citu,” vērtē Alīna.
