Skolniekiem vasarai ir vienkārši otrs nosaukums – brīvdienas!
Skolniekiem vasarai ir vienkārši otrs nosaukums – brīvdienas! Taču arvien biežāk jauniešu vidū rodas tādi “nenormālie”, kas lielās slinkošanas un atpūtas vietā siltās un vilinošās vasaras dienas pavada strādājot. Strādājot algotu darbu.
Iemesli, kāpēc lielākā daļa mūsdienu jauniešu vēlas vasarā strādāt, protams, ir dažādi, taču pats galvenais nenoliedzami ir saņemtā alga un neatkarība, ko dod paša pelnītā naudiņa.
Vai ir grūti vasaras tveicē strādāt, apzinoties, ka draugi tajā pat laikā laiskojas kaut kur ezera krastā, spēlē volejbolu un ēd ķiršus? Vai tagad, kad sāktas skolas gaitas un saklausīti draugu piedzīvojumu stāstiņi par sadarītajām blēņām vasarā, kaut kur dziļi sirsniņā nepamostas nožēlas asniņš par tik netipiski trakajai jaunībai pavadītu vasaru? Varbūt dīvaini, taču uz šiem jautājumiem no Lanas Laptevas, nu jau AVĢ 12.klases skolnieces, saņēmu tikai noliedzošas atbildes.
“Nebija jau tā, ka es strādāju 24 stundas diennaktī! Pēcpusdienas bija brīvas, tāpēc man bija pietiekami laika atpūtai un izklaidei. Arī lielākā daļa no draugiem šovasar strādāja un beigās mēs visi kopā nosvinējām pēdējo darba dienu vienā no Vecrīgas klubiem.”
Šī bija pirmā Lanas darba vasara.”Uzskatu, ka es esmu jau tajā vecumā, kad nedrīkst vairs prasīt vecākiem, lai viņi apmaksā visus manus tēriņus. Tāpēc izdomāju atrast darbu, lai nopelnītu vismaz to mazumiņu. Pietiekami daudz vasarās esmu atpūtusies, lai varētu vienu ziedot darbam!”
Vasaras sākumā Lana strādāja dažādās vietās, taču visnopietnāk un ilgāk lasīja zemenes Rīgas rajonā. Uz jautājumu, kāpēc nestrādāja Alūksnē, Lana atbildēja: “Ja Rīgā mana vecuma meitenei ir iespējams atrast darbu ar sludinājumu un paziņu palīdzību, tad Alūksnē tādas iespējas praktiski nav. Daudziem maniem draugiem bija vēlme šeit strādāt, taču tikai dažiem tas izdevās. Tāpēc es nemaz Alūksnē darbu nesāku meklēt, jo jau vasaras sākumā zināju, ka man būs darbs Rīgā. Tur darbu atrast ir relatīvi viegli, tikai jāapzinās savas patiesās spējas.”
“Darbam Rīgā bija vēl viena priekšrocība – lielāks atalgojums. Tāpēc, dzīvojot Rīgā, arī tēriņi ir lielāki nekā Alūksnē, tad arī atalgojumam tādam jābūt. Manuprāt, es nopelnīju uz pusi vairāk nekā būtu nopelnījusi Alūksnē par tām pašām nostrādātajām stundām. Taču mājās atvedu tikai trešo daļu no nopelnītā, jo dzīve Rīgā nav īpaši lēta. Nauda viegli “aizbēg”, kaut vai aizbraucot uz Jūrmalu kopā ar draugiem vai pasēžot kādā kafejnīcā.”
Varētu teikt, ka šovasar Lana ir nošāvusi divus zaķus ar vienu šāvienu – nopelnījusi sev kabatas naudu un labi atpūtusies. “Grūti nebija. Patiesībā, ja būtu iespēja strādāt atkal, es neatteiktos, jo man patika! Es strādāju kopā ar labāko draudzeni.”
Ikvienā darbā svarīgas ir darbinieka attiecības ar darba devēju. No tām ir atkarīgs atalgojums, atmosfēra un iespējas. Nereti ir tā, ka darba devējs jaunietī nespēj saskatīt pilnvērtīgu darbinieku. Varbūt tieši tāpēc arī pašam jaunietim ir grūti noticēt saviem spēkiem. Taču Lana par saviem darba devējiem nesūdzas: “Ar darba devēju man attiecības bija labas, jo strādāju kvalitatīvi.”
Jaunietis un darbs vasarā. Tās nebūt nav nesavienojamas lietas, arī Alūksnē. Banāli izklausās, taču pārbaudīts ir nosacījums, ka vajag tikai gribēt un mērķtiecīgi darīt visu, lai darbu atrastu!
