Šis būs stāsts par sievietēm atbildīgos amatos, par viņu prasmēm, spēku, zināšanām, dzīves aicinājumu un sievišķību. Arī stāsts par cilvēcību, kas ir visa pamatā, lai cilvēks būtu atvērts pret līdzcilvēkiem, laipns, smaidīgs un izpalīdzīgs. Šīs īpašības noteikti piemīt alūksnietēm, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Alūksnes klientu apkalpošanas daļas galvenajām inspektorēm Natai Meģei un Dzintrai Bērziņai, pie kurām uz konsultācijām bijuši daudzi alūksnieši un apenieši.
Viņas abas prot uzturēt sirsnīgas kolēģu attiecības, dalīties priekos un bēdās. Viena otru papildina un bagātina, prot gūt prieku arī sīkumos un apstāties ikdienas steigā. Viņas ir kolēģes, kuras kopā risina ne tikai darba jautājumus, bet dalās arī ikdienas niekos – pastāsta viena otrai par pirmo ieraudzīto sniegpulkstenīti, skaistu dabas ainavu, vasarās vienkārši tāpat kopā ieiet dārzu centrā “Sprogas”, kas atrodas netālu no darbavietas, un priecē acis un sirdi ar tur redzēto ziedu skaistumu, kas sniedz enerģiju ikdienas darba cēlienam.
Nata bērnību pavadījusi Pededzes pagastā, Dzintra – Jaunlaicenē, abas pēc augstākās izglītības iegūšanas atgriezušās Alūksnē, kur veidotas ģimenes un atrasts darbs, kas gadu gaitā kļuvis par sirdsdarbu.
Nokļuva nejauši
VID abas strādā daudzus gadus un atzīst, ka tur nokļuvušas nejauši. “Šajā iestādē mēs esam ļoti senas!” smaidot saka Nata. Dzintrai šī ir otrā darbavieta, pirms tam viņa strādāja patērētāju biedrībā – bija galvenā grāmatvede Alūksnes universālveikalā. “Tur sākās reforma, štatu samazināšana, reorganizējot universālveikalu. Alūksnē sāka veidot VID nodaļu, un bija iespēja sākt darbu te. Sākumā mans darbs nebija saistīts ar klientu apkalpošanu – vairāk administratīvs, klientu apkalpošanā esmu trešo gadu,” stāsta Dz. Bērziņa.
Skolas laikā līdzcilvēki bija pārliecināti, ka Natas profesija ir agronome, par ko viņa arī izmācījās Jelgavā, Lauksaimniecības akadēmijā. Šajā arodā gan strādājusi neilgi dārzniecībās Alūksnē un Kolberģī, kas deviņdesmitajos gados tika likvidētas. “Esot profesijā, kas saistās ar dabu, augiem, skaistumu, mans aicinājums ne pavisam nebija darbs, kas saistās ar dokumentiem. Bet dzīve ieviesa savas korekcijas – vēlreiz studēju Jelgavā, tikai maģistrantūrā, un ekonomiku, un nokļuvu darbā VID,” atceras Nata.
VID nav SPA centrs
VID nodaļā Alūksnē abas sāka strādāt 1994. gada janvārī – nu jau 25. gadu. Sākumā kolektīvs Alūksnē bija daudz lielāks, pašlaik palikušas divatā, tomēr ar kādreizējiem kolēģiem tiek uzturētas attiecības joprojām. “Ir mainījušies amati, pienākumi, kolēģi un daudz kas cits, bet darbs klientu apkalpošanā – tas ir mans aicinājums. Piekrītu mūsu priekšnieces teiktajam, ka VID nav SPA centrs un nekad tāds nebūs – tā ir un būs valsts iestāde, kas īsteno gan represīvas, gan kontrolējošas un vēl citas funkcijas, kas nesaistās ar klientu apkalpošanu. Bet mēs ar Dzintru šajā iestādē strādājam klientu apkalpošanas jomā, kas ir vēl viena no VID funkcijām. Tu esi cilvēkiem vajadzīgs – viņi nāk uz konsultācijām, iesniedz dokumentus, tu vari palīdzēt un kad vēl beigās tev pasaka paldies, tas ir vienkārši forši!” saka N. Meģe un atzīst – šī iemesla dēļ viņas abas joprojām šeit strādā. “Aizbraucot uz kursiem un satiekoties ar citiem kolēģiem, gados jaunākie taujā, lai atklājam noslēpumu: kā var VID nostrādāt 25 gadus? Atbilde ir – mums tas patīk, šeit ir mūsu īstā vieta, šeit esam sevi atradušas,” viņas saka.
Tagad ar smaidu abas atminas, ka pirmā darba alga bijusi 45 lati mēnesī, un novērtē to, ka VID ir iestāde, kur vienmēr bijis stabils atalgojums. “Gadu gaitā, strādājot VID, esam arī sevi pilnveidojušas, ik pa laikam ir jāapgūst kaut kas jauns, jo viss mainās un attīstās. Mūsdienās cilvēks pats ar telefonu var nofotografēt čekus un iesniegt VID – mums jāmācās līdzi, lai varam to izskaidrot!” saka N. Meģe.
Atsaucīgas un cilvēcīgas
Cilvēcība, atvērtība, laipnība un izpalīdzība ir īpašības, ko iedzīvotāji abās VID darbiniecēs novērtē ļoti augstu. Apliecinājums tam ir arī saņemtie apbalvojumi – no Valsts kancelejas par labu darbu, atsaucību un izcilu klientu apkalpošanu. N. Meģe saņēmusi arī Alūksnes novada pašvaldības augstāko apbalvojumu “Sudraba zīle” nominācijā “Tautsaimniecība” par atbalstu uzņēmējdarbībai, izpratni un uzmanību, ko viņa velta katram klientam, rodot labāko risinājumu sarežģītās situācijās.
Dzintra un Nata atzīst – ja klients pasaka paldies par to, ka saņēmis vienkāršu un labi izprotamu skaidrojumu jautājumā, ar ko vērsies VID, tad ir vislielākais gandarījums. Tāpat kā visaugstākais darba novērtējums ir cilvēku izteiktā atzinība.
“Apzinos, ka ikviena puķe skaistajos Alūksnes pilsētas apstādījumos ir kopta, ieguldot lielu darbu un pacietību. Rītos, kamēr mēs vēl neesam aizgājušas uz darbu, kāds to jau ir izdarījis. Tāpat arī mēs ar Dzintru cenšamies savu darbu darīt pēc labākās sirdsapziņas – atnākt nedaudz agrāk uz darbu, ieslēgt datorus, jau kaut ko palasīt un sagatavoties klientu uzņemšanai. Tad viss cits tiek atlikts malā un nododamies darbam. Mums prieku rada apziņa, ka esam vajadzīgas līdzcilvēkiem. Sumināšanu “Sudraba zīlē” nekad neaizmirsīšu: tu stāvi un redzi, ka visa zāle ceļas kājās un nāk tevi sveikt ar ziediem… Tas bija ļoti sirsnīgs un emocionāls mirklis,” saka N. Meģe, un viņas teikto piekrītoši ar galvas mājieniem apstiprina arī Dzintra. “Darbs ar dokumentiem ir kas cits, bet, ja izdevies klientam palīdzēt, tad dienas beigās ir dubults gandarījums un enerģija. Sajūta, ka esi kādam palīdzējis, ir ļoti laba,” saka Dzintra.
Mieru, tikai mieru!
Kā izdodas arī dienas beigās laipni un bez augstprātības atbildēt uz tālruņa zvaniem klientiem? Nata atzīst – ar mieru un cilvēcīgu attieksmi. Lai gan šodien iedzīvotāji daudz ko var izdarīt elektroniski paši, Nata uzsver – personīgā komunikācija saskarsmē ar klientiem tāpat ir ļoti svarīga un daudz nozīmē. “Liela nozīme ir arī tam, ka iedzīvotāji mūs pazīst. Viens ir – piezvanīt svešam cilvēkam un sākt sarunu, bet pavisam kas cits – pazīstamam. Sāp sirds par katru gadījumu, kad sociālajos tīklos ir kāds nicinošs ieraksts par VID, jo tā ir arī mūsu darbavieta. Sociālie tīkli ir iespēja bezpersoniski izgāzt jebko, bet aci pret aci ir pavisam cita komunikācija,” viņas saka.
Abas atzīst – diemžēl daudzreiz cilvēku negatīvo attieksmi rada un veicina trūcīgie dzīves apstākļi. “Ikvienam cilvēkam svarīga ir stabilitāte. Ja tev ir stabils darbs, ienākumi, vari īstenot savas vajadzības un vēl aiziet uz Kultūras centra pasākumiem Alūksnē – viss ir labi un ir optimisms! Bet, ja cilvēkam visu laiku jāskaita katrs eiro, tad nav arī optimisma un vēlmes aiz sava loga noplūkt nātres un vietā iesēt vismaz kliņģerītes, kas neprasa rūpīgu kopšanu, bet ar ziediem priecē visu vasaru,” saka N. Meģe.
Prot saglabāt sievišķību
Pienākumi, ko ikdienā veic Dzintra un Nata, prasa lielu atbildības sajūtu un pacietību. Lai gan ik dienu jābūt lietišķām, tajā pašā laikā viņas prot saglabāt arī sievišķību un sievietes būtību – caur savu šarmu, ziediem un visu skaisto. Jābūt arī labām komunikācijas speciālistēm un savu reizi arī psiholoģēm, jo klienti, kuri vēršas VID, ir dažādi, tāpat kā dažādi ir risināmie jautājumi. Nata neslēpj – ir reizes, kad saruna beigusies ar durvju aizciršanu no klienta puses un dusmīgu aiziešanu, paliekot pie savas taisnības. Cik piemērots šāds darbs ir sievietei un kā risina sarežģītās situācijas? Dzintra īsi nosaka: “Ar smaidu!”.
“Manuprāt, šodien dzimumu dalījums amatiem vairs nav – gan vīrieši, gan sievietes prot prasmīgi darīt dažādus darbus. Mana ģimene saprot mani un atbalsta, palīdz paveikt darbus mājās, tādēļ es varu nodoties darbam bez bažām. Pieredze, kas šo daudzo gadu laikā darbā gūta, arī palīdz, jo mēs jau zinām klientu rakstura īpašības, uzvedību – tas ļauj katram rast individuālu pieeju,” saka Nata.
Mazpilsētas šarms uzlādē
Jāuzsver arī, ka tieši pie Dzintras un Natas uz konsultācijām Alūksnē kopā ar surdotulku brauc cilvēki ar dzirdes traucējumiem no Gulbenes, kuri ļoti atzinīgi novērtē viņu prasmi sniegt konsultācijas. “Mūsu uzdevums ir cilvēkiem visu izskaidrot pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk,” atzīst Nata. Pozitīvā enerģija un dzīvesprieks cilvēkam tiek dots no dabas – tas vai nu ir vai nav. “Tik droša, pārliecināta kā Nata šajā amatā vēl neesmu, bet es daudz no viņas mācos un smeļos arī dzīvesprieku. Viņa ir mūsu smaidīgā Natiņa,” saka Dzintra. Nata atzīst – Dzintra ir ļoti precīza un prot lieliski saplānot darāmos darbus.
Nav noslēpums, ka darba pienākumu dēļ Dzintra un Nata ir sabiedrībā labi zināmas, cilvēki viņas atpazīst dažādās sabiedriskās vietās un sveicina. Darbinieces atzīst – šāda uzmanība viņām netraucē, bet uzmundrina un rada prieku. “Mazpilsētas šarms mani uzlādē. Tu brauc ar mašīnu un kāds tev pamāj. Tu pasveicini sētnieku. Paziņas ir šur un tur – forši! Nevajag garas sarunas – īsu sveicienu, smaidu!” saka Nata.
Kādām īpašībām jāpiemīt labam valsts iestādes darbiniekam? Abas ir vienisprātis – jābūt zinošam savā jomā un pārliecinātām par sevi. “Kamēr pats līdz kaulam neizkodīsi kādu tēmu, tikmēr nekā nebūs. Tiesa, šodien pietrūkst tiešās komunikācijas ar nodokļu maksātājiem – agrāk rīkojām izglītojošus seminārus, dalījāmies pieredzē, bet tagad cilvēkiem daudz kas ir jāmeklē pašiem elektroniski, lai gan viņi ir atzinuši, ka labprātāk apmeklētu šādus seminārus klātienē,” saka N. Meģe.
Enerģija – no sporta
Ārpus darba abas ir sportiskas sievietes – Dzintra jau gadus divdesmit regulāri apmeklē sporta zāli Alūksnē, bet Nata ilgus gadus regulāri iet vingrot pie fizioterapeites Baibas Strodānes. Abas smaidot atzīst – tā uzlādē savas enerģijas baterijas un izkustas pēc sēdošā darbā pavadītām stundām.
“Kad VID nodaļā Alūksnē uz vietas bijām lielāks kolektīvs, B. Strodāne nāca pie mums un vingrojām kolektīvi. Tagad vingrojam ģimnāzijas telpās, turklāt otro gadu projekta ietvaros un par brīvu!” saka Nata. Dzintra atzīst – sporta zālē grupu nodarbībās neiesaistās, jo viņai patīk sportot savā nodabā. “Sporta zālē skrienu uz skrejceliņa, veicu vingrojumus spēkam un izturībai,” saka Dzintra.
Prieks un acuraugs
Liela dzīves vērtība abām ir ģimene, kas sniedz atbalstu un ļauj kopā piedzīvot daudzus prieka brīžus. Natas trīs meitas arī kļuvušas par ekonomistēm un grāmatvedēm. Jaunākā meita Vita dzīvo un strādā Alūksnē, Diāna Rīgā, bet vecākā meita Marika ar ģimeni – Londonā. Rītos Natai jāveic Omiņas, kā viņu mīļi iesaukuši mazbērni, pienākumi, vārot brokastu putru, vakaros jāspēlējas ar mazbērniem. Natas vaļasprieks ir dārzs – pati arī sēj, piķē un audzē stādus. Pašlaik jau iesētas leduspuķes. Vasaru rītos viņai ir savs rituāls – aplūkot, kurš zieds pa nakti uzplaucis, un kā dārzs, puķu dobes pārvērtušās. Savukārt Dzintra ir divu dēlu, Anda un Uģa, mamma. Abi dzīvo un strādā Rīgā: viens būvmateriālu veikalā, otrs uzņēmumā “Tele 2”. Viņa ir Omīte vienam mazbērnam, kurš ir Dzintras prieks un acuraugs. Abas ir ļoti gādīgas, jo bērniem pēc katras ciemošanās līdzi tiek doti pašu gatavoti konservējumi un citi labumi, un tad nestrādā vārdi: “Ome, neko nevajag!”. “Izbaudu mirkļus, kad ģimene ir kopā pie galda, esmu sagatavojusi mielastu, visi cienājas, rit savstarpējas sarunas,” saka Nata.
Novēl visiem būt kustībā
Abas alūksnietes ir lepnas par savu pilsētu. “Alūksne ir ļoti skaista un sakopta, šeit ir daudz, ko redzēt, daudzas vietas ir labiekārtotas. Esam priecīgas un ar lepnumu izrādām savu pilsētu draugiem, kolēģiem. Mūsu saknes ir Alūksnē, jūtamies patiesi piederīgas šai vietai un pilsētai, un ceram, ka arī mēs kā iedzīvotājas savu pilsētu izdaiļojam,” smaidot saka Nata.
Šodien ir 8. marts – Starptautiskā sieviešu diena. Kā tā paiet VID darbiniecēm? Abas atzīst – ziedi kā uzmanības apliecinājums no vīriešu kārtas klientiem ir vienmēr, radot pacilātību un prieku. “Kad mūsu kolektīvā Alūksnē bija arī vīrieši, vienmēr tikām suminātas. Pērn Alūksnes novada pašvaldības darbinieks un deputāts Druvis Mucenieks katru dāmu administratīvajā ēkā sveica ar ziediem. Šī diena gadā ir īpašāka. Arī pašas cenšamies sevi iepriecināt ar kādu nieciņu,” viņas saka.
Līdzcilvēkiem viņas novēl to, ko pašas ikdienā ievēro – kustēties! Kustēties gan fiziski ķermenī, gan garīgi prātā – tad viss būs līdzsvarā. “Atnākt mājās un kaut ko darīt. Nečīkstēt. Tad arī radīsies enerģija,” viņas saka.
