Lai runātu par veselības problēmu risināšanu Alūksnes novadā, uz oktobra sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas sēdi pašvaldībā bija aicināti SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa un SIA “Alūksnes poliklīnika 1” izpilddirektors Nikolajs Gonšteins.
Viņi rosināja pašvaldību, gādājot par jauno speciālistu piesaisti, ieviest atbalsta pasākumus, piemēram, stipendijas maksāšanu.
Valsts sola, bet neizdara
Tiekoties tika pārrunāts 2013.gada valsts budžets veselības aprūpei. M.Kauliņa atgādināja, ka valdība jau pērn pieņēma deklarāciju, paredzot – veselības budžetam jāpalielinās pakāpeniski un jābūt kā šogad – 3,2 procenti no iekšzemes kopprodukta. “Šobrīd iznāk gan tikai 2,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, jo ir palielinājies viss valsts budžets, tādēļ sadaļa veselības aprūpei sanāk mazāka. Par to iestājas arodbiedrība, slimnīcu biedrība – šobrīd notiek intensīvs darbs ar veselības ministriju. Veselības ministre ir norādījusi, ka 2013.gadā veselības budžets būs lielāks par 52 miljoniem, bet valsts budžeta 2013.gada projektā tas nav atspoguļots. Šobrīd skaidro, kur radusies kļūda, lai to novērstu, pretējā gadījumā veselības budžets nākamgad valstī būs par 30 miljoniem mazāks, ko var pielīdzināt 2008.gada budžetam,” stāstīja M.Kauliņa. Viņa arī vērsa uzmanību, ka pacientiem ilgi jāgaida rindā uz izmeklējumiem, pat 2 līdz 3 mēnešus, arī pacienta līdzmaksājums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, bet tās ir problēmas, kas jārisina valstiski. “Lielākās problēmas ir onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem jāgaida garās rindās uz staru terapiju,” teica M.Kauliņa.
Nav neviena
N.Gonšteins atzina – poliklīnikā darbs ritot pēc plāna, bažas esot vienīgi par to, ka gada beigās var pietrūkt valsts kvotas. “Bet jebkurā gadījumā strādāsim. Piemēram, pērn valsts mūsu poliklīnikai palika parādā vairāk nekā 3000 latu,” teica N.Gonšteins. Viņš norādīja – ar oktobri poliklīnikā pacientus pieņem ģimenes ārsts Jānis Stabingis. Kopā ar Nacionālās veselības dienestu tiekot risināts jautājums par LORu Alūksnes poliklīnikā. “Daktere Maija Plahotina tagad strādā Rīgā, arī daktere Inga Žīgure strādā Rīgā, bet viņa divreiz mēnesī vēl brauc uz pieņemšanām Alūksnē. Risinām arī jautājumu par vēl viena neirologa piesaisti poliklīnikai, jo šobrīd strādā viens un ir ļoti noslogots. Valsts kvotu speciālista darbam reģionā piešķir, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Lai būtu neirologs, iedzīvotāju skaitam jābūt virs 25 000. Ja tā nav, mums ir jāpierāda, ka šādu speciālistu un viņa pakalpojumu vajag,” teica N.Gonšteins. M.Kauliņa piebilda – neirologs ir profesija, kuras speciālisti negrib saistīties ar valsti, bet strādāt individuāli. Savukārt LORs ir sāpju profesija, un šādu speciālistu trūkums aktuāls visā valstī. “Tas, ka mums novados līdz šim bija divi LORi, bija ļoti laba situācija. Ir ievadītas sarunas ar LORu, kura varētu braukt pieņemt pacientus uz Alūksnes slimnīcas ambulatoro daļu divreiz nedēļā. Savukārt neatliekamajā palīdzībā būs jāiztiek bez šī speciālista uz vietas,” teica M.Kauliņa. Viņa uzsvēra, ka šī problēma būtu jārisina valstij. “Šobrīd daktera Leonīda Perevertailo dēls mācās par ārstu, viņu interesē LORa specialitāte. Ja novadam šāds speciālists ir vajadzīgs, varbūt pašvaldība var viņu ieinteresēt, piemēram, maksājot stipendiju,” rosināja M.Kauliņa.
Jaunie vairāk lieto alkoholu
Komitejas sēdē izskanēja jautājums, vai novadā ir pietiekams narkologa pakalpojums. N.Gonšteins atzina – iebildumu par to līdz šim neesot bijis. M.Kauliņa piebilda, ka narkoloģiskie pacienti reti kad paši meklē palīdzību pie speciālista. “Alūksnes slimnīcā ir palielinājies pusaudžu un jaunu cilvēku vecumā līdz 22 gadiem alkoholisms. Slimnīcas bērnu nodaļā ir pacienti no Liepnas internātpamatskolas, kuriem līdzi ir smēķi un alkohols. Šos bērnus un pusaudžus vislabāk ir sūtīt ārstēties uz Ģintermuižas slimnīcu, kas specializējusies atkarības problēmu ārstēšanā,” teica M.Kauliņa.
Komitejas vadītājs Ainars Melders norādīja – šobrīd top pašvaldības nākamā gada budžets, tādēļ lai slimnīca un poliklīnika izsaka savas vajadzības. Viņš arī rosināja ārstniecības iestādes domē iesniegt informāciju, kādi speciālisti nepieciešami, lai varētu izvērtēt iespēju maksāt stipendiju vai organizēt citu atbalstu.
