Šā gada 17.jūnijā apritēja 70 gadu, kopš tika okupēta Latvija. Lai atminētos tālaika notikumus pasaulē, Latvijā un Alūksnē, pagājušajā nedēļā tika rīkota vēsturiska diskusija “1940.gada 17.jūnijs. Kāpēc un kā tas notika”.
Uz diskusiju Alūksnes administratīvajā ēkā pulcējās Latvijas vēstures institūta Mag. Hist. Juris Pavlovičs, vēsturnieks Jānis Polis, alūksnieši, kas paši piedzīvojuši 1940.gada notikumus – Maruta Sināte, Ināra Ozola, Roberts Sprukulis, Grieta Sapule, Gunārs Bērziņš un Ēvalds Priede, kā arī citi interesenti, tostarp skolēni. Atklājot diskusiju, Alūksnes novada domes Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte atzina – piemiņas dienās vienmēr tiek klausītas svinīgas uzrunas, bet pietrūkst laika, lai iedziļinātos, atminētos faktus un to, kā vēsturiskie notikumi iespaidojuši latviešu dzīves. Tādēļ viņa atzinīgi novērtēja Alūksnes politiski represēto biedrības “Sarma” vadītājas Dzidras Mazikas ieceri par šādas diskusijas rīkošanu.
Pretoties nebija iespējams
Abi vēsturnieki atzina – tolaik Latvijas pretošanās Krievijai bija absolūti bezcerīga, tāpat kā Lietuvai, Igaunijai, Dānijai, Luksemburgai, Austrijai, Čehoslovakijai. J.Pavlovičs norādīja – pirms simts gadiem lielas valsts pamatforma pasaulē bija impērija, kur vara piederēja aristokrātiem. “Ja nekas pasaulē nebūtu mainījies, tad joprojām cilvēki uz ielas – arī Alūksnē – klanītos kādam aristokrātam, piemēram, Fītinghofu pēctecim, kurš joprojām būtu galvenais kungs un saimnieks. Daļēji Pirmā pasaules kara laikā sabruka piecas impērijas – Ķīna, Krievija, Vācija, Austroungārija un Turcija. Tieši šis fakts vedina pie 1940.gada notikumiem. Impēriju sabrukšanā arī mazām tautām kļuva iespējams gūt valstiskumu. Ja nebūtu šī nejaušā vēsturiskā brīnuma, latvieši nekad netiktu pie neatkarības. 1940.gada 17.jūnija notikumi sākās ar provokāciju pret Lietuvu, kad tiek pieprasīta valdības nomaiņa un papildus krievu karaspēka uzņemšana. 14.jūnijā Lietuva izpildīja šos draudus, un tajā brīdī Latvijai pazuda pat teorētiska iespēja pretoties,” uzsvēra J.Pavlovičs.
Rosina izvērtēt, par ko balsot
Vēsturnieks Jānis Polis norādīja – kad Krievija Latvijai izteica ultimātu, Krievija pārkāpa septiņus pašas parakstītus un apzīmogotus starpvalstu līgumus ar Latvijas Republiku. “Unikāls ir fakts – ļoti iespējams, ka vienīgā sadursme starp Latvijas armiju un padomju karaspēku notikusi Alūksnes rajona teritorijā. Par to liecina kāda 7. Siguldas kājnieku pulka karavīra stāstītais, ka šeit notikusi īslaicīga pretošanās. Tā pārtraukta tikai, saņemot augstākās pavēlniecības pavēli,” sacīja J.Polis. Viņš rosināja atcerēties, ka Krievija joprojām noliedz vēsturi un izkropļo vēstures faktus. “Krievijā ir uzņemta filma par latviešu sarkanajiem strēlniekiem, kur falsificēts viss. Ja kādu tautu salīdzina ar bendi, kā tas ir šajā filmā – kā reaģē jebkura sevi cienoša tauta un valdība? Neesmu dzirdējis, ka mūsu “mīļotā” valdība uz to vispār jebkā būtu reaģējusi,” sacīja J.Polis. Viņš atzina – jebkurš vēstures apskats ir vērtīgs tikai tad, ja mēs no tā varam kaut ko mācīties. “Neaizmirstiet, ka 2.oktobrī ir parlamenta vēlēšanas, tādēļ rosinu rūpīgi pārdomāt, par ko atdot savu balsi,” atzina J.Polis.
Pēc tam savās pārdomās dalījās alūksnieši, uzsverot – bērnība, jaunība beidzās līdz ar padomju karaspēka ienākšanu, līdz tam katrs bērns tika audzināts patriotiskā garā, mīlot savu Dzimteni, bet pēc tam tika mācīts skolās tas, ko vajadzēja.
