Valdība pagājušo nedēļ pieņēmusi dažus visai radikālus lēmumus, lai praksē attaisnotu tik plaši bazūnēto jostu savilkšanas politiku.
Klerku mazāk, «minimumi» – augstāki
Pēc vairāku stundu debatēm ministri pieņēmuši lēmumu samazināt štata vietas valsts pārvaldē ne vairs par pieciem, bet par veseliem desmit procentiem, kā arī upurēt divus ministru portfeļus ar visiem to nēsātājiem – amati būs jāzaudē īpašu uzdevumu ministram Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās un īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās. Vienlaikus tiks likvidēti arī viņu vadītie sekretariāti. Ierēdņu armijas samazinājums šajā gadā plānots piecu procentu robežās, savukārt līdz nākamā gada jūlija sākumam kopējam samazinājumam jābūt vismaz par desmit procentiem.
Gluži kā cenšoties izpatikt darba tautai, izpildvara nolēmusi arī līdz 180 latiem paaugstināt minimālo algu. Diezin vai ir iemesls runāt par amatvīru skaļi izziņoto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos, taču rēķinu samaksai varbūt arī pietiks.
Partijas – valsts maizē
Valdības komiteja atbalstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sagatavoto Politisko partiju finansēšanas koncepciju, kas paredz pēc 2010. gada pakāpenisku pāreju uz partiju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Dokumentā noteikts, ka partijas, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procentu vēlētāju, sākot ar 2010. gada novembri, ir tiesīgas saņemt ikgadēji izmaksājamo summu, kas proporcionāla balsotāju skaitam, – 50 santīmu par katru iegūto balsi, ja partija nav sodīta par dažādiem ar partiju finansēšanu saistītiem pārkāpumiem. Vara šādi cer pielikt punktu politiķu «kreisajām» kasēm un priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpumiem. Savukārt visai ironiski šajā sakarā izteicies iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, norādot – iedzīvotājiem «ir uzskats, ka politiķi ir pēdējie žuļiki un maitas; kāda būs sabiedrības attieksme, ja vēl šiem maitām dos naudu».
No kariņa pārnākdam’
Latvija šogad ieplānojusi beigt savu misiju Irākā – Saeimas dotais mandāts beidzas šā gada pēdējā dienā, bet paredzams, ka Irākā dienošie tiks atsaukti no militārās operācijas jau nākammēnes. Tajā pašā laikā nedaudz atšķiras dažu augstu amatpersonu skaidrojums par šādu soli. Aizsardzības ministrs Vinets Veldre izteicies, ka misijas pabeigšana daļēji saistīta arī ar saspringto budžetu, jo jāpalielina militāro novērotāju un atmīnētāju skaits karadarbības skartajā Gruzijā. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers apgalvojis, ka Irākas misijas beigšanai ar budžetu nav nekāda sakara. «Demokrātijas ieviešanā» Irākā Latvijai izmaksājusi nepilnus 20 miljonus latu, bet karā krituši trīs mūsu armijas karavīri.
Valsts «nereklāma» ārvalstniekiem
Tūrisma «reklāmu» ne labākajā gaismā Latvija izpelnījusies no Kanādas Ārlietu un tirdzniecības ministrijas, kas savas valsts tūristus brīdinājusi par iespēju tikt apkrāptiem Rīgas bāros. Interneta mājas lapā kā pelēcīga Latvijas vizītkarte izplatīta informācija, ka vairākos mūsu valsts galvaspilsētas bāros ārzemju tūristiem par dzērieniem tiek pieprasītas nesamērīgas summas un pat piedraudēts, lai tās samaksā. Aktualizēta arī visu valstu iedzīvotājiem «neveselīgā» kabatzagļu un sazāļotāju problēma. Līdzīgus ziņojumus bija izplatījusi ASV vēstniecība, minot konkrētas atpūtas vietas, kuras saviem pavalstniekiem neieteica apmeklēt.
