Vai Latvijas izglītības iestādēs aizliegt izmantot materiālus, kas var negatīvi ietekmēt skolēnu tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību, lai pasargātu bērnus no informācijas, kurai tie nav gatavi – šāds jautājums šobrīd nodarbina Saeimas deputātu prātus.
Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko („Saskaņa”) rosina veikt grozījumus Izglītības likumā. Viņa iecerējusi, ka grozījumus veidos divas daļas – viena vērsta uz audzināšanas virzienu, nosakot to tādu, kas atbilst Satversmē noteiktajām vērtībām, it īpaši tādām kā laulība un ģimene. Savukārt otrajā daļā iekļauts aizliegums izmantot tādus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību. Kas tieši būtu šie materiāli, deputāte neprecizēja, tādēļ viedokļi par to sabiedrībā izskan ļoti dažādi. Piemēram, ka skolās varētu aizliegt daudzu materiālu izmantošanu, tostarp anatomijas grāmatas, brošūras par drošu seksu un reliģisko literatūru, piemēram, Bībeli, kur var atrast pantus, kas apraksta vardarbību. „Saskaņas” priekšlikumam ir atbalstītāji – „Nacionālā apvienība” un „Latvijas Reģionu apvienība”.
Piekrītu tam, ka skolās jāmāca un jāpopularizē Latvijas Republikas Satversmē ietvertās vērtības, jo tas ir mūsu tautas pamatlikums, tostarp par laulību un ģimeni, nevis, piemēram, jēdzienu „likumiskās partnerattiecības”, kas arī arvien biežāk izskan no atsevišķu Saeimas deputātu puses. Bet kurš noteiks, kas ir tie materiāli, kas negatīvi ietekmē skolēna tikumisko, estētisko, intelektuālo attīstību? Nedomāju, ka tie varētu būt, piemēram, organizācijas „Papardes zieds” informatīvie materiāli, jo – labāk, lai ir izglītoti, nevis dara nepareizi, nodara sev pāri, jo darīs tāpat! Vai tad labāk ir, ka bērniem bērni dzimst vai piedzīvo spontāno abortu? Diemžēl arī Alūksnes novadā ir šādi gadījumi…
Izglītības iestādes ir auditorija, ko viegli pārvaldīt – kaut vai caur Izglītības likumu, bet, manuprāt, Saeimas deputātiem vajadzētu vairāk uzmanības pievērst arī tam, kas vispār nonāk publiskajā telpā – internetā, jauniešu žurnālos. Aizliegums ir ātrākais veids, bet ne vienmēr tas vieš cerētās izmaiņas, jo – kurš to visu kontrolēs? Skolā par to materiālu nebūs, bet aiz skolas durvīm, cik uziet un dažādos veidos. Par tikumību, tāpat kā par visām citām tēmām, vispirms saviem bērniem ir jāizstāsta vecākiem, tāpat kā par sekām, lai bērnā veidotu pareizu priekšstatu. Laiki mainās – toreiz bija tā un tagad ir pavisam citādi, bet, manuprāt, galvenais ir katrai paaudzei atbilstoši tam laikam visu pareizi izskaidrot, savukārt tos, kas vēlas būt citādi, nav mūsu spēkos izmainīt. ◆
