Alūksnes Bērnu un jauniešu centra tautisko deju kolektīvs “Enku – Drenku” sestdien jubilejas koncertā tautas namā izdejoja 20 darbības gadus caur draudzību, mīlestību un uzticību.
Šajā laikā kolektīvs sešas reizes piedzīvojis dalību Latvijas Dziesmu un deju svētkos Rīgā, pulcējis simtiem lielus un mazus dejotājus, izdejojis neskaitāmas dejas un baudījis grūta darba saldos augļus.
“Enku – Drenku” savu vēsturi sāka rakstīt 1992.gadā. 10 pirmos gadus kolektīva dibinātāja, deju skolotāja un horeogrāfe Gunta Lielmane, mācot dejot bērniem no 1. līdz 12.klasei, deva iespēju iemīlēt deju, daudz redzēt un piedalīties krāšņos koncertos Alūksnē un citviet. Toreiz vasaras Alūksnē sākās ar deju festivālu, kas nesa kolektīva “Enku – Drenku” vārdu. Pārņemot lielo deju saimi, deju skolotāja un horeogrāfe Daiga Ozoliņa nākamos 10 gadus un joprojām turpina G.Lielmanes iesākto. Kolektīvam ir arī savs repetitors – alūksnietis Didzis Eglītis.
Ir draugu kopa
Jubilejas koncertā uz skatuves kāpa 200 dažādu vecumu “Enku – Drenku” dejotāji. Visjaunākie bija Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” mazuļi. Uzstājās visu vecumu grupu dejotāji no 1. līdz 12.klasei, kā arī kādreizējie kolektīva dalībnieki, kuri šobrīd jau ir studenti. Īpašu deju izpildīja arī “Enku – Drenku” dejotāju vecāki un D.Ozoliņa ar D.Eglīti. Jubilejas koncerta režisore Sanita Eglīte atzina: kolektīvs “Enku – Drenku” ir kā draugu kopa, kura spēj sadraudzēties ar katru, kurš nolemj būt kolektīva dalībnieks vai koncerta apmeklētājs. “20 gredzeni rotā “Enku – Drenku” mūža koku, un katrā gredzena lokā ieslēgts viens radošs gads. Šodien, saposušies jubilejai, viņi saka: “Mēs bijām, būsim un esam Alūksnei, dejai un cits citam!” Dejot var visi, tāpat kā visi var raudāt, smieties un sajust. Katrai dejai ir sava dvēsele – to atrast, sajust un atdot skatītājiem ir galvenais un grūtākais uzdevums,” uzsvēra S.Eglīte. Koncertā izskanēja, ka “Enku – Drenku” 20 gadu pastāvēšanas noslēpums mīt mīlestībā. Ar mīlestībā izauklētu ziediņu katrs kolektīva dalībnieks koncerta laikā devās arī skatītāju zālē, lai sveiktu savas māmiņas, vecmāmiņas un tētus.
Kolektīva kopīgā mamma
Savukārt koncerta noslēgumā uz skatuves tika radīta īsta ballīte, uznākot visiem dejotājiem un pūšot jubilejas svilpītēs, kā arī priecājoties par jubilejas torti. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins atzina – sen nav apmeklējis tik skaistu koncertu. “Lielie dejotāji bija ātri, precīziem dejas soļiem un skaisti, mazajiem neko nevajadzēja darīt, bet viņi vēl prot arī dejot, un kā punkts uz “i” bija vismazākie dejotāji!” sacīja A.Fomins. Viņš arī pasniedza Atzinības rakstu Daigai Ozoliņai par veiksmīgu un radošu darbu, ieguldījumu kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanā Alūksnes novadā. Apsveikuma vārdus teica arī citi jubilejas koncerta viesi un paši dejotāji, savai deju skolotājai Daigai uzsverot, ka viņa ir kā kopīga mamma viņiem visiem, un D.Eglītim – dejotāju kopīgajam tētim. Katrs dejotājs saņēma “Enku – Drenku” piemiņas nozīmīti.
