“Alūksnes Ziņu” lasītāji interesējas, pēc kādiem principiem regulē Alūksnes pilsētas ielu apgaismojumu, kādēļ naktīs pilsēta ir tik tumša un kuras ielas vispār netiek izgaismotas? Pašvaldībā “Alūksnes Ziņām” norāda – visas ielas, kur ir centrālā apgaismes sistēma, tiekot arī izgaismotas, un šobrīd tas notiekot jau ziemas režīmā.
Šogad Alūksnes ielu apgaismojumam novada domes budžetā paredzēti 36 000 latu, kā izlietojums pa mēnešiem atšķiras un īpaši taupīts tika vasarā. “Piemēram, septembrī tērējām 2225 latus, augustā – 1189 latus, bet tumšajos ziemas mēnešos summa ir lielāka: janvārī – 4616 latu, februārī 4817 latu, martā – 4280 latu. Savukārt aprīlī, kad sākām taupīt un vēlāk ieslēgt apgaismojumu – 2899 lati. Diemžēl ceļu fonda līdzekļi ir tā samazināti, ka finansējums ielu apgaismojumam ir jāizdala no pamatbudžeta, pretējā gadījumā nebūtu naudas ielu uzturēšanai,” saka pašvaldības ekonomiste Valda Silicka. Viņa rosina iedzīvotājus nekavējoties ziņot pašvaldībai, ja kādā posmā apgaismojums nedeg, lai zinātu bojājumu novērst.
strādā ziemas režīmā
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova uzsver, ka šobrīd ielu apgaismojumu ieslēdz jau ziemas režīmā pirms pulksten 19.00 līdz 7.00. No pulksten 24.00 pilsētā atstāj ieslēgtu tikai trešdaļu apgaismojuma, bet gājēju pārejas un krustojumi ir pilnībā izgaismoti visu diennakts tumšo laiku.
“Paldies pilsētas iedzīvotājiem par sapratni, jo vasaras mēnešos daudz ekonomējām ielu apgaismojumam paredzētos līdzekļus, līdz ar to pilsēta bija mazāk izgaismota. Bet šobrīd esam atgriezušies ierastajā režīmā – izgaismota ir katra otrā laterna ielu malās, visi krustojumi un gājēju pārejas. Problēmas ir Ezermalas ielā, par ko ir ziņojuši arī iedzīvotāji, jo tur apgaismes stabi pieder “Latvenergo”, kas gadiem nav veicis uzlabojumus, un apgaismes sistēma nefunkcionē pilnvērtīgi, tādēļ tur nevaram nodrošināt, lai ieslēgta būtu katra otrā laterna,” skaidro J.Čugunova. Viņa norāda – kad “Latvenergo” pilsētā maina gaisa vadu līnijas, guldot kabeļus zemē, rakšanas darbu brīdi izmanto arī pašvaldība, sakārtojot šajos posmos ielu apgaismojumu. “Pērn tas notika Peldu, Loka un Šķūņu ielā, bet šogad būs Apes ielā,” saka J.Čugunova. Iedzīvotāji izteikuši ierosinājumu, ka nevajadzētu diennakts tumšajā laikā tik dāsni kā tagad izgaismot Alūksnes administratīvās ēkas apkārtni. J.Čugunova norāda – arī pie šīs ēkas degot tikai katra otrā laterna, turklāt tas esot pilsētas centrs.
Taupa ne tikai Alūksnē
Pašvaldība katru gadu izsludina iepirkumu Alūksnes ielu apgaismojuma sistēmas apsaimniekošanai, kur arī šogad par labāko pretendentu atzina SIA “MCD”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrejs Prindulis norāda – finansējums ir neliels, tādēļ jaunu apgaismes ķermeņu izbūvei neatliek, vien esošās sistēmas uzturēšanai. “Kur vajag, spuldzes nomainām, vietā liekot jaunas – nātrija spuldzes. Pašlaik pilsētā vēl vairākās vietās ir vecās armatūras ar DRL spuldzēm, kas izstaro baltu gaismu, piemēram, Ezermalas ielā, Rīgas ielā un citviet. Arī tās vajadzētu nomainīt pret nātrija spuldzēm, kas izstaro dzeltenīgu gaismu, kam ir lielāka ekonomija. Prioritāri to vajadzētu izdarīt Rīgas ielā, izvietojot jaunus apgaismojuma balstus ar jaunām armatūrām un gaismekļiem, jo jauna kabeļlīnija tur savulaik jau tika izbūvēta. Šī ir iela, pa ko visi iebrauc pilsētā, tādēļ gribētos, lai tā ir atbilstoši sakārtota,” rosina A.Prindulis. Viņš atzīst – arī citās Latvijas pilsētās pašvaldības taupa ielu apgaismojumam paredzētos līdzekļus, tādēļ nevarot apgalvot, ka Alūksnē ir vistumšākās ielas. “Alūksnes gadījumā ir atrasts optimālais variants. Bet, ja kādreiz laternas deg dienā nedēļas nogalēs, tas nozīmē, ka veicam remontdarbus, nevis esam aizmirsuši tās izslēgt,” saka A.Prindulis.
