Alūksnietis Ints Dimiņš šogad debitējis Auto Stila rallija supersprintā standarta un sporta automašīnām. Lai gan Intam nav lielas sacensību pieredzes, viņam jau divas reizes sezonā izdevies iekļūt labāko trijniekā.
Pieredze sacensībās gūta pērnā gada izskaņā, kad I.Dimiņš debitēja ziemas auto sprintā. Pirms pāris gadiem viņam paticis palaikam pabraukāties ar automašīnu pa Alūksnes ezera ledu, kad arī sākusies aizraušanās ar šo sporta veidu. „Tā nebija, ka es sāku pilnīgi no nulles,” saka I.Dimiņš. Lai gan vēlme darboties šajā sporta veidā uz laiku apsīkusi, tā arī nopietnu sacensību pieredzi negūstot, šī aizraušanās ar jaunu sparu uzvirmojusi pirms gada, kad speciāli sacensībām iegādāta automašīna un aizvadīti pirmie starti.
Traucē nepiemēroti laika apstākļi
Lai gan ziemas auto sprintā alūksnietim izdevies īstenot mērķi un iekļūt kopvērtējuma pirmajā sešiniekā, I.Dimiņš atklāj, ka neapmierinātību radījuši laika apstākļi, kādos sacensības notikušas. No septiņiem posmiem tikai divi risinājušies uz sniega un ledus. Rezultātā sportistiem, kas sacentušies vien trīs klašu sadalījumā, nācies konkurēt nevienlīdzīgos apstākļos: visu izšķīrušas automašīnu tehniskās īpatnības, kas, kā uzsver I.Dimiņš, bijušas pārāk atšķirīgas, lai ikvienam dotu iespēju cīnīties par uzvaru. Šī nianse kļuvusi par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc, sākoties Auto Stila rallijam supersprintā, alūksnietis nolēmis izmēģināt savus spēkus pavisam cita veida sacensībās.
Ātrumu ir jāmāk savaldīt
„Tā ir tāda kā alternatīva, kurā tiešām esmu vienādās pozīcijas ar citiem un varu cīnīties par uzvaru. Piedāvāto sporta klašu ir tik daudz, ka varu izvēlēties sev atbilstošāko,” savus uzskatus attiecībā pret Auto Stila ralliju supersprintā pauž I.Dimiņš. Kaut arī dalībai sacensībās nepieciešama vien automašīna un vēlme sacensties, viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurā citā sporta veidā, arī šeit visu nosaka pieredze un treniņi. Dodoties trasē, nepieciešams iemaņu kopums, kas ļauj pārvaldīt savu braucamrīku, lai iespēju robežās izvairītos no negadījumiem un sasniegtu maksimāli labu rezultātu. „Ātrums ir vajadzīgs, taču vēl vairāk – spēja to savaldīt,” saka alūksnietis. Viņš uzsver, ka šīs iemaņas iegūstamas, vien regulāri trenējoties jeb izmantojot jebkuru izdevību braukšanai slēgtā trasē, kas sportistu mobilizē un liek vairāk piedomāt, kā pilnīgāk izmantot sava spēkrata iespējas.
Uz sacensībām – pēc pieredzes
Tiesa, pagaidām par I.Dimiņa treniņiem kļūst vienīgi sacensības, kurās viņš startē gandrīz katru mēnesi. „Katrās sacensībās es arvien vairāk saprotu, ko un kā labāk darīt,” viņš atklāj. Lai gan Auto Stila rallijs supersprintā vēl turpinās, alūksnietis jau plāno savu sacensību grafiku ziemas sezonā. Tagad zināms, ka līdzīgs supersprints ar demokrātisku klašu sadalījumu paredzēts arī ziemas apstākļos. Tāpat gaidāma cīņa par uzvaru ziemas auto sprinta sacensībās, kurās, kā I.Dimiņš apgalvo, piedalīsies vien tajā gadījumā, ja būs ziemai atbilstoši laika apstākļi. „Cīnīties ar vējdzirnavām ir bezjēdzīgi, tāpēc to darīt netaisos. Ja būs īsta ziema, tad noteikti piedalīšos abās sacensībās, jo tagad ir viss, kas vajadzīgs, vairāk pieredzes un treniņu,”spriež I.Dimiņš.
