Adventes vainagā iedegta pirmā un otrā svece. Līdz Ziemassvētkiem atlikušas 11 dienas.
Adventes vainagā iedegta pirmā un otrā svece. Līdz Ziemassvētkiem atlikušas 11 dienas. Šis ir pārdomu, cerību un piedošanas laiks. Laiks, kad vēlamies darīt kaut ko labu. Šķiet, ka tagad ir gandrīz vai vienīgā reize gadā, kad mūsu sirdis atplaukst dāvināšanas priekam.
Ir jauki, ja svētku vakarā eglītē sprēgā sveču liesmas, skan bērnu un pieaugušo jautra čaloņa un dziesmas. Kad atnāk vecītis ar dāvanu maisu, tad lielo un mazo acīs mirdz prieka dzirkstis. Smejamies, līksmojam un vēlamies, lai šis brīdi nebeigtos. Bet… Diemžēl ir daudz cilvēku, kam šie svētki nebūs priecīgi, jo dzīve tiem dažādu iemeslu dēļ izveidojusies ne tāda, kā vēlētos.
Tāpēc dienas pirms Ziemassvētkiem var saukt par labdarības laiku. Šogad tas sevišķi jūtams. Masu saziņas līdzekļi informē par dažādām labdarības akcijām, kas vāc līdzekļus bērnunamiem, pansionātiem un skolām.
Laikraksts “Alūksnes Ziņas” jau rakstīja par savu akciju, ar kuras palīdzību aicina visus rajona iedzīvotājus nest uz biroju dāvanas Alūksnes pansionāta vecajiem ļaudīm. Esam priecīgi par grāmatām un žurnāliem, kas birojā gaida, kad tos vedīs uz pansionātu. Jauki ir novēlējumi, kas veltīti vecajiem cilvēkiem. Nedaudz esam saņēmuši arī konfektes, cepumus un sveces. Paldies visiem, kas atsaucās aicinājumam.
Uz pansionātu dosimies tikai 20.decembrī. Tāpēc es, “Alūksnes Ziņu” rūķis, joprojām gaidu dāvanas, īpaši saldumus un augļus. Var būt puskilograms vai pāris simti gramu, bet kopā būs pietiekami. Šie cilvēki gaida, ka vismaz svētku reizē viņus atcerēsies.
Ja mēs radām dāvināšanas prieku, iegādājamies veltes saviem tuviniekiem, tad kāpēc nelielu pārsteigumu nevaram sagādāt citiem – svešiem vai pazīstamiem? Atcerēsimies tos, kam klājas vēl sliktāk nekā mums un radīsim viņiem svētkus! Nekad nevar zināt, vai kādreiz lūdzēji nebūsim mēs paši.
“Alūksnes Ziņu” rūķis
