Farmaceite Agrita Gailīte izslavēta kā populārākā “zāļu sieviņa” valstī, jo viņa uzvarējusi pasaules sieviešu sammita (tikšanās augstākajā līmenī) izsludinātajā gada konkursā par sieviešu radošo darbību laukos.
Farmaceite Agrita Gailīte izslavēta kā populārākā “zāļu sieviņa” valstī, jo viņa uzvarējusi pasaules sieviešu sammita (tikšanās augstākajā līmenī) izsludinātajā gada konkursā par sieviešu radošo darbību laukos.
Fonds nominējis vairāk nekā 30 laureātes no visiem kontinentiem, un farmaceites, SIA “Brīnumzālīte” aptieku Madonā un Kalsnavā īpašnieces veikums augsti novērtēts, un viņa saņems sammita fonda prēmiju. Ievērību viņa izpelnījusies ar aktivitātēm, darbojoties astmas biedrībā, kā arī izglītojot un informējot cilvēkus par ārstniecības augiem. “Bet manā dzīvē nekas īpaši nemainīsies,” teic viņa, jo vienmēr strādājusi nevis konkursam, bet savam priekam.
Notikums kā avanss
“Ir jau gandarījums par paveikto darbu. Bet tā ir sava veida apstākļu sakritība, jo domāju, ka ir daudzas sievietes Latvijā, kuras būtu pelnījušas šādu novērtējumu. Es priecājos, ka man ir palaimējies būt šajā godā, tāpēc centīšos to attaisnot,” par uzvaru teic Agrita. Patīkamo ziņu viņa saņēmusi, kāpjot kalnos. “Kad mans vārds izskanēja Latvijā, kad “Lauku Avīzes” konkursā par radošāko sievieti laukos mani izvirzīja uz pasaules sieviešu sammita konkursu, tas jau bija milzīgs pārsteigums. Taču starptautiska atzinība – tam es nebiju gatavojusies,” atzīst Agrita.
“Man pat šķiet, ka šis notikums ir kā avanss, jo mani plāni ir lieli. Ja tas, ko esmu ieplānojusi, notiek, tad varu pateikties arī savam kolektīvam,” stāsta farmaceite.
“Nedari otram to, kas pašam nepatīk – ir mācījuši mani vecāki, un es arī to cenšos ievērot,” par savu dzīves pārliecību stāsta Agrita. “Uzskatu, ka dzīvi vada tas, kuram esmu to uzticējusi, un manā gadījumā tas ir Dievs. Ja tu šo dzīvi centies izdzīvot gaiši, tad viss, kas notiek, notiek uz labu. Ja brīžiem šķiet, ka krāsas ir tumšākas, tad tā tam vajag būt. Mūs it kā vada tur, kur jāiet, bet pamatā jau ir cilvēka izvēle. Tad ir jāpaļaujas uz intuīciju, un es jūtu, ka tā mani nepieviļ,” stāsta Agrita.
Izveido īpašu maršrutu
Agritas rūpes par astmas slimniekiem šķiet likumsakarīgas, jo viņas ģimenei jau vairākās paaudzēs bijusi saskarsme ar šo slimību. “It viss ir saistīts ar domāšanu, ar to, kā tu to uztver. Ir smagi noraudzīties, ja ar astmu slimo bērns. Pirms sešiem gadiem sastapos ar docentu Šiliņu. Viņš izveidoja pirmās astmas slimnieku grupas, kas dodas kalnos. Kalni uzlaboja manu veselību, un tas arī bija iemesls, kāpēc izveidoju Astmas biedrību Madonā. Ir cilvēki, kuri jau 20 gadus dodas šajos braucienos. Pat tādi, kuri varētu atļauties aizlidot ar lidmašīnu un atpūsties kūrortā okeāna krastā, izvēlas doties kalnos. Katru gadu mūsu maršruts ir specifisks, jo nevienam tūrisma klubam nav paredzēts tik ilgs laiks pārgājienam kalnos. Lai samazinātu izmaksas, dzīvojam teltīs un ņemam līdzi pārtiku. Jau vairākus gadus ir aktīva sadarbība ar Latvijas Universitātes tūrisma klubu, kas palīdz izstrādāt un noorganizēt ceļojumu maršrutus. Saņemu zvanus no Preiļiem, Krāslavas, Saldus un Rīgas, tāpēc jāsāk domāt, vai arī Latgalē nav nepieciešams nodibināt Astmas biedrības filiāli,” stāsta Agrita.
Palīdz retināts gaiss
Agritu kalni vilinājuši jau studiju laikos. Sākumā esot bijis jāpārvar bailes no augstuma. Agritas mīļākie kalni esot Alpi, jo tie izceļas ar cēlo baltumu un gaišumu. Pērn viņa noorganizēja interesantu braucienu uz Austrijas Alpiem, kurp gan pati nedevās. Grupa apmetās 1680 metru augstumā virs jūras līmeņa, dzīvoja kalnu namiņa teritorijā, kuru saimnieks bija ar mieru izīrēt. “Diezgan eksotiskI, taču visi brauciena dalībnieki to atceras kā jauku pasākumu,” stāsta Agrita. Iepazīties ar entuziastu grupu bija ieradušies pārstāvji no vietējās televīzijas un radio. Nākamgad ir doma par līdzīgu braucienu, tikai šoreiz paredzēts dzīvot nevis kalnu pakājē, bet gan augstkalnē, jo tur ir vairāk retināts gaiss. “Tas iedarbojas efektīgāk. Ikvienam, ne tikai astmas slimniekiem retinātā gaisā asinis bagātinās ar skābekli un palielinās cilvēka darbaspējas,” atklāj Agrita.
Strādā pēc kalendāra
“Citam vaļasprieks un atpūta ir makšķerēšana, man tā ir ārstniecības augu vākšana. Šī nodarbe ir saistīta ar manu darbu, un tas arī mani personīgi interesē. Dzīvoju ar domu, ka vajag mācīt bērniem un atgādināt pieaugušajiem, kuri to jau ir aizmirsuši, – daudzas slimības atkāpsies, ja mēs rūpēsimies par savu veselību, pirms vēl esam saslimuši,” teic viņa un priecājas, ka pārliecība novērtēta. Agrita atzīst, ka dažkārt ir grūti savienot vaļasprieku ar pamatdarbu, jo ārstniecības augi jāvāc saules periodā, nevis agrā rīta rasā. “Ir grūti strādāt karstumā, bet tajā pat laikā tas ir gandarījums, jo tā es saņemu enerģiju no dabas,” stāsta Agrita. “Man tomēr jāatceras, ka esmu farmaceite, ka man pieder aptieka, un pamatdarbs man ir šeit. Jāatzīst gan, ka vasarā mani aptiekā aiz letes var redzēt retāk, jo šajā periodā vairāk laika aizņem mans vaļasprieks,” atzīst Agrita.
Vācot ārstniecības augus, viņa strādājot pēc Marijas Tūnas kalendāra, kur ir atzīmētas visas ziedu, sakņu un augu dienas. “Pēc šī kalendāra es cenšos ne tikai vākt augus, bet arī ravēt un stādīt. Esmu ievērojusi, ka kvalitāte atšķiras pat vizuāli un arī droga ir daudz vērtīgāka,” atklāj Agrita.
Dzīve aptiekas mājā
Daba un lauki bijuši viņai tuvi jau sen. “Esmu uzaugusi ar lauku domāšanu un lauku uztveri,” atzīst Agrita. Līdz 4.klasei viņas dzīve un skolas gaitas ritējušas Aizkraukles rajona Zalvē.
“Visa mana apzinātā bērnība ir saistīta ar medicīnu, jo mana mamma bija stomatoloģe, un mēs dzīvojām aptiekas mājā. Arī pamatskolas laikā un studiju gados dzīvoju aptiekas mājā Lizumā,” stāsta Agrita. Jau viņas vecvectēvs Žanis Jānis Dzērve bijis cieši saistīts ar medicīnu. Viņš izstudējis farmāciju Vācijā, un viņam piederēja aptieka Tverā jeb tagadējā Kaļiņinā Krievijā. Pašreiz Agrita cenšas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par vecvectēva darba gaitām. Vēlāk Latvijā viņš ieguvis otru augstāko izglītību pavisam citā nozarē – teoloģijā.
Agrita pati studējusi Medicīnas institūta Farmācijas fakultātē. Ģimenē dabas veltes bija cieņā jau sen, taču studiju gados interese par ārstniecības augiem pastiprinājusies. Mācīto papildināja ar vecmāmiņas un mammas zināšanām, daudz kas apgūts, lasot attiecīgo literatūru. Agrita atzīst, ka noderīgas zināšanas viņa iegūst arī no saviem klientiem. “Bieži vien vecāka gadagājuma sievas uz aptieku nāk ne tikai kaites izsūdzēt, bet arī nodot daudz no savām zināšanām. Tad tas dzīvē noder,” atzīst farmaceite.
Gulētiešanas rituāls
Agrita ir mamma diviem bērniem – trīsgadīgajam Nikam un 14 gadus vecajai Zanei. Niks Agritai bijis kā dāvana, jo dzimšanas dienas abiem ir vienā dienā. Pašreiz viņa izbaudot to jauko periodu, kad jāprot atbildēt uz pirmajiem “kāpēc”. Meita Zane labi mācoties un apmeklē arī mākslas skolu. “Uz Madonu esmu atnākusi bērnu dēļ, jo uzskatu, ka labākais, ko es šobrīd bērnam varu dot, ir izglītība,” atzīst Agrita. Ne mazāk svarīga esot mammas pasaka un dziesmiņa, kas var būt pamats bērna dzīves uztverei un domāšanai. “Esmu iemācījusies dienu sākt ar domu sakārtošanu, tā ir sava veida rīta meditācija. Ierasts rituāls ir rīta kafija ar sieru. Vakarā pasaku paldies par to, kas bijis labs, un novēlu visiem labu. Ģimenē ir izveidojies īpašs gulētiešanas rituāls. Mēs ar bērniem pārrunājam dienas notikumus, nodziedam kādu dziesmiņu,” stāsta Agrita. Bet viņas darba diena paiet steigā. Bieži darba darīšanās esot pašai jābrauc uz Rīgu.
“Man patīk būt pie stūres, liela mana vājība ir arī kulinārija,” atzīst Agrita. “Aptieka, māja, dārzs, vasara, pavasari un rudeņi – viens ritenis,” piebilst viņa.
