Pēdējās desmitgadēs cilvēki aizvien vairāk sūdzas par lieko svaru un arī meklē atbildes uz to, kā no tā atbrīvoties. Prātojam, ko ēst un ko labāk ne, badoties vai kļūt par veģetāriešiem un svaigēdājiem, bet bieži vien no tā, kas izmēģināts, nekas daudz nelīdz.
Bērnībā, kad gājām skolā, pēc stundām dzīvojāmies ārā līdz vēlam vakaram. Apģērbs bija vienkāršs, reizēm salām, drebinājāmies, taču ziemā slēpojām, slidojām, vasarā skrējām, peldējāmies, spēlējām bumbu, daudz kustējāmies. Arī ēdieni tolaik bija vienkāršāki – dārzeņu, gaļas un piena zupas, biezputras, kartupeļi, dažādi pagatavoti kāposti, piemājas saimniecībā audzēta rukša, teļa, jēra vai vistas gaļa. Pieaugušie daudz strādāja un arī bērni viņiem līdzi.
Tagad dzīvesveids ir mainījies. Mūsu rīcībā ir dūnu mēteļi un segas, dažādu siltumuzturošu materiālu virsjakas, termoveļa, mēs ne mirkli nevēlamies izjust diskomfortu, salt. Paši uz darbu braucam siltos “autiņos”, pa ceļam uz bērnudārzu vai skolu nogādājot arī savus bērnus. Lai tikai nesaaukstētos! Dzīvokli iztīra i-robots, veļu izmazgā veļas automāts, laukus apstrādājam ar gudru tehniku, bet govis izslaucam ar slaucamajiem aparātiem, paši un bērni tobrīd – pie datora, planšetes, mobilā telefona…
Arī ēšanas paradumi ir mainījušies. Lai ātri un ērti, ēdam pārstrādātu pārtiku, uzsildām veikalā iegādātus pusfabrikātus, lietojam jau sagatavotus salātus. Beidzot tomēr esam atskārtuši, ka skolēniem mācību iestādē pusdienu ēdienkartē nevajag piedāvāt cīsiņus un sardeles, saldinātos dzērienus, taču tajā pašā laikā veikalos bērnu veselīgos ēšanas ieradumus turpinām “veicināt” ar pie kases acu augstumā noliktiem saldumiem. Kamēr vecāki stāv rindā, bērnam roka stiepjas pēc šokolādes batoniņa, ko mazais kategoriski ar asarām acīs pieprasa.
Savās apaļīguma nedienās mums vienmēr gribas vainot citus – par daudz pesticīdu, augšanas hormonu, pārtikas piedevu, slēptā cukura un slikto tauku. Gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns saka, ka nevajag badoties, un savu reizi arī speķītim nav ne vainas. Taču, neskatoties uz to, ka dzīvojam komfortabli, kur roku darbu līdz minimumam samazinājušas modernās tehnoloģijas, bet pārvietošanos kājām aizstājuši ērti automobiļi, ēdam daudz par daudz. Interesants būtu pētījums, cik kilogramu dažādu pārtikas produktu dienā alūksnieši nopērk vienā lielveikalā! Vai esat par to aizdomājušies?
