Cits citam sekojoši atklājumi par to, ka internetā viegli var piekļūt gan tautas skaitīšanas anketu, gan elektroniskās deklarēšanās sistēmā ievadītiem personas datiem, liecina, ka tie nav drošībā.
Arī es aizpildīju tautas skaitīšanas anketu, izmantojot personas kodu. Nepatīkami, ka tikai pēc tam atklāj, ka šiem datiem var piekļūt jebkurš, kas to prot un grib izmantot. Tiesa, tagad Centrālā statistikas pārvalde esot novērsusi šo iespēju – piekļūt aizpildītām tautas skaitīšanas anketām, izmantojot personas datus. Taču tāda iespēja bija. Atcelts arī aizliegums Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmai, jo atklātās nepilnības esot novērstas. Pagājušajā piektdienā, ievadot personas kodu, varēja redzēt ienākumu deklarācijas aizpildītāja vārdu, uzvārdu un adresi. Datu valsts inspekcija atzina, ka šāda automatizēta personas datu atspoguļošana ir pārkāpums. Protams, labi, ja tagad tiešām visas pieļautās kļūdas šajās sistēmās ir novērstas. Taču nav zināms, cik droši dati ir citās sistēmās. Tātad simtprocentīgas drošības nav.
Acīmredzot problēma ir tā, ka valstī nav vienotas nostājas un prasību personu datu aizsardzībai. Katra iestāde, kurai ir nepieciešams datu reģistrs, algo interneta tehnoloģiju speciālistus, lai veidotu to vai citu sistēmu. No viņu zināšanām, prasmes un arī godaprāta ir atkarīgi rezultāti. Acīmredzot ir jāpievērš lielāka uzmanība personu datu aizsardzībai. Taču vispirms ir jāizvērtē, kura informācija ir jāaizsargā. Turklāt jāapzinās, ka drošu sistēmu veidošana prasīs līdzekļus, bet to valstī trūkst. Iespējams, tieši ar to saistītas arī problēmas, kas tiek konstatētas tagad. Šobrīd nereti ir nepatīkami, ka piezvana uz manu mobilo telefonu preču izplatītāji vai atsūta īsziņu viktorīnas rīkotāji. Tā arī ir nepietiekama datu aizsardzība, nododot manu telefona numuru. Var, protams, nereaģēt. Taču gadās, ka tā cilvēki tiek apmānīti. Tiesa, par savu datu drošību atbildību uzņemas arī katrs pats.
