Lai nodrošinātu elastīgāku finansējuma izlietojumu un sniegtu atbalstu pēc iespējas lielākam bezdarbnieku skaitam, ar 1.jūliju pašvaldībās praktizējošiem bezdarbniekiem maksā 80, nevis 100 latu stipendiju mēnesī.
Tikai viens bezdarbnieks protestē
“Pagaidām viens cilvēks ir atteicies turpināt darbu iemaņu iegūšanai un uzturēšanai. Viņš uzskata, ka ir labi veicis uzdotos darbus, tāpēc nav pareizi samazināt stipendijas apmēru. Tiešām varam apliecināt, ka šis cilvēks ir strādājis pašaizliedzīgi, gan agri rītos, gan vēlu vakaros appļaujot pagasta teritoriju vai skaldot malku. Vēl divi bezdarbnieki gatavojas pārtraukt darbu, protestējot pret stipendijas samazināšanu, taču cenšamies skaidrot situāciju un neatteikties no darba,” stāsta Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inese Lukjanoviča.
Viņa uzskata, ka nevajadzēja samazināt stipendiju, jo bezdarbnieki veic smagus darbus. Turklāt vairums strādā godprātīgi. Drīzāk varētu samazināt noteikto darbalaiku – 8 stundas dienā. “Viens otrs nodur galvu, uzzinot par samazināto stipendiju, taču atzīst, ka nav citas izejas, tāpēc neatsakās strādāt. Tomēr 20 lati viņiem ir gana liela summa, kuras pietrūks nedēļas iztikai,” secina I.Lukjanoviča.
Praktizēšana palīdz atrast darbu
Gaujienas pagasta 18 bezdarbnieki ir parakstījuši vienošanos par darba praktizēšanu, un tikai viens no tās atteicās. Tas nozīmē, ka visas praktizēšanas vietas ir aizpildītas. Pagaidām nav rindā neviena, kas gribētu strādāt un saņemt 80 latu stipendiju. Pirms diviem gadiem pagastā nodarbināja divtik bezdarbnieku, bet tagad daudzi ir atraduši darbu. Turklāt vairāki iespēju strādāt raduši, ņemot vērā darba praktizēšanu. Alsviķu pagastā 44, Ilzenes pagastā 13 un Zeltiņu pagastā 11 bezdarbnieki ir iesaistīti darbā praktizēšanas vietās. Šo pagastu pārvaldes vadītājs Juris Griščenko atzīst, ka visu laiku tiek nodarbināti apmēram tikpat cilvēki. “Ir parakstītas visas papildu vienošanās pie darba līgumiem, ar ko samazina stipendijas. Protams, cilvēki nav apmierināti, bet izprot situāciju. Līdz šim neviens nav atteicies strādāt dažādus palīgdarbus: sagatavot malku, appļaut ceļmalas, izcirst krūmus, savākt atkritumus. Šinī ziņā nekas nav mainījies,” informē J.Griščenko. Viņš secina, ka ir bezdarbnieki, kuri strādā godprātīgi, un ir arī tādi, kuri slinko. Diemžēl pašvaldības nevar lemt, ka slinkākiem stipendiju var samazināt, bet čaklākajiem maksāt vairāk.
Samazina finansējumu
inventāram
Tagad sācies ogu un sēņu laiks, kad par meža veltēm labi maksā. Tomēr darba praktizēšanā iesaistītie neatsakās no darba, kas ļauj nopelnīt stipendiju, bet ogošanai un sēņošanai izmanto brīvo laiku. Darba praktizēšanas vietām vairs nav paredzēts finansējums ātri nolietojamā inventāra un palīgmateriālu iegādei. Tas nozīmē, ka tas jānodrošina pašvaldībām. Savukārt finansējumu inventāra iegādei tām praktizēšanas vietām, kuras ir izveidotas līdz 30.jūnijam, var izmantot arī pēc 1.jūlija. Sākot ar 1.septembri, uz vienu darba praktizēšanas vietu nedrīkstēs saņemt vairāk kā 13,33 latus mēnesī.
