Par sieviešu tiesībām sabiedrībā ir runāts daudz. Šādai diskusijai ir vieta arī Latvijā. Vērojot no politikas procesu skatpunkta, viss liekas kārtībā.
Par sieviešu tiesībām sabiedrībā ir runāts daudz. Šādai diskusijai ir vieta arī Latvijā. Vērojot no politikas procesu skatpunkta, viss liekas kārtībā. Daiļā dzimuma pārstāves ir droši uznākušas uz Latvijas politiskās skatuves un netaisās to atstāt.
Latvija var lepoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, 8. Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un citām aktīvām sievietēm politikā. Izrādās, ka Latvijas daiļo politiķu darbu novērtē arī Briselē. Pārrunās ar premjeru Induli Emsi jaunievēlētais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu uzsvēra, ka EK mūsu valsti jāpārstāv sievietei. Kā zināms, šobrīd Lauksaimniecības komisāra funkcijas uzticētas Sandrai Kalnietei, kura līdz šim nav likusi šaubīties par savām darba spējām šajā amatā.
Tādējādi Latvijas sievietes savu karjeru ES var veidot ne tikai strādājot lauksaimniecībā vai intīmo pakalpojumu jomā, bet arī iesaistoties ES politikā.
Kas ir cienīgs pārstāvēt Latviju?
Tagad zinām, ka Eiropas Savienības politiķi gaida no Latvijas komisāri sievieti. Neņemot vērā kompetentu daļā dzimuma pārstāvju pietiekamību mūsu valstī, izvēlē nav liela. Galvenās kandidātes ir Sandra Kalniete, kā arī I.Emša partijas biedre un pašreizējās Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. I.Emša un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiskie oponenti skeptiski raugās uz šo partiju apvienības dominanti Latvijas politikā. Daudzi politiķi uzskata, ka ZZS politiskā ietekme Latvijas politikā ir pārāk liela, tā neatspoguļo tautas gribu. Savukārt, I.Ūdres pārcelšana Eirokomisāra amatā varētu veicināt politisko spēku I.Emša partijas ietekmes mazināšanos iekšpolitikas jomā.
Šaubos, ka I.Ūdre ir piemērotākā kandidāte Eirokomisāra amatam. Atcerēsimies, ka pat ārlietās pieredzējušajai S.Kalnietei viegli nenācās, uzsākot darbu Briseles birokrātijas mašinērijā. I.Ūdres piederība ZZS vien nenozīmē, ka viņa ir kompetenta lauksaimniecības jomā. Bez tam ir mazticams, ka rudenī Latvija saglabās Lauksaimniecības komisāra portfeli. Tiek paredzēts, ka šis amats pienāksies kādai no lielākajām ES dalībvalstīm.
Baznīca pret sieviešu karjerismu
Romas Katoļu baznīca oficiāli nosodījusi ne tikai tradicionāli grēcīgās izpausmes – viendzimuma laulības un dzimuma maiņas operācijas, bet arī iestājas pret sieviešu pārspīlēto vēmi pēc vienlīdzības ar vīriešiem. Tādējādi baznīca nosoda sievietes, kuru karjeras dēļ cieš ģimenes dzīve. Kārtējo reizi pierādās sensena īstenība, ka no sievietes tiek prasīts vairāk nekā no vīrieša. Tātad, sieviete karjeriste ir slikti. Savukārt, vīrietis karjerists, tas ir labi, jo viņš apgādā ģimeni.
Sievietes politikā vairs nav izņēmums, bet gan modes lieta. Vairākās valstīs pastāv dažādas rakstītas un nerakstītas normas, cik daudz daiļā dzimuma pārstāvēm jāstrādā vienā vai otrā institūcijā. Arī Latvijā no trijām augstākajām valsts amatpersonām divas ir sievietes. Domāju, ka šāda situācija neapdraud Latvijas sabiedrību vai vīriešu politiķu intereses.
Jājautā, kādēļ sievietes nevar būt arī mācītājas, jo šādi precedenti ir sastopami dažās kristīgajās konfesijās. Ja jau politikā sievietes sevi pierādījušas, kādēļ viņas to nevar darīt arī reliģiskos jautājumos, jo reliģija arī ir sava veida politika, kas vērsta gan uz laicīgo pasauli, gan mūžību.
Romas Katoļu baznīcas oficiālā nostāja bieži neatspoguļo mūsdienu laikmeta prasības, atcerēsimies kaut vai Vatikāna attieksmi pret kontracepcijas līdzekļiem. Evolūcijas gaitā ir virkne piemēru, kā izzūd lietas un būtnes, kas nespēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Cerams, ka modernizācija Romas Katoļu baznīcā turpināsies.
Mūzikas festivāli vieno
Nostaļģija pēc aizgājušo laiku padomju estrādes arvien ir daudzu Latvijas iedzīvotāju sirdīs. Tādējādi var izskaidrot mūzikas sarīkojuma “Jaunais vilnis” lielo popularitāti. Iespējams, ka šis konkurss nav tikai mūzikas festivāls, bet arī saikne, kas par spīti politiskajām nesaskaņām vieno Krievijas un Latvijas iedzīvotājus. Konkursā piedalījās izpildītāji no vairākām pasaules valstīm, tomēr nevar apstrīdēt īpašo Latvijas un Krievijas saikni šajā festivālā. Pagājušajā gadsimtā par šādas saiknes pamatlicējiem var nodēvēt Raimondu Paulu un Allu Pugačovu. R.Pauls darbojas Tautas partijā, kura izceļas ar diezgan kritisku attieksmi pret Krievijas politiku, tomēr tas netraucē viņam pildīt savus pienākumus festivāla žūrijā.
Apsveicams ir grupas “Cosmos” sniegums, kas ne tikai pārliecinoši apsteidza konkurentus, bet izcēlās ar spēju dziedāt dziesmas trijās valodās. Kā zināms, valodas jautājumi Latvijā ir īpaši sāpīga tēma.
