Mednieku domas dalās par Medību likumu, kas Saeimā tika atvērts vasarā, bet pagaidām palicis bez izmaiņām. Tās tika ierosinātas, lai noteiktu minimālo medību iecirkņu platību, kas pagaidām nav limitēta. Vairums mednieku piekrīt, ka minimālajai iecirkņa platībai vajadzētu būt 2000 hektāru.
Medību saimniecībai nepieciešami 5000 hektāri
“Medību iecirknī ir jābūt vismaz 5000 hektāriem meža, lai varētu runāt par ilgtspējīgu medību saimniecības attīstību. Tiesa, nav tik vienkārši personiskā īpašumā aizliegt veidot mazāku medību iecirkni. Tas varētu būt privātīpašuma tiesību pārkāpums. Taču jautājums paliek, ko var medīt šajos 10 vai 20 hektāros. Manuprāt, situāciju varētu mainīt, ja neļautu slēgt koplīgumus, kuri nereti ir tikai formāli. Alni var medīt tikai tad, ja iecirknis ir vismaz 2500 hektāru liels, tāpēc tiek slēgts koplīgums par 1000 un 1500 hektāru iecirkņu apvienošanu. Patiesībā tas ir kā fiktīvas laulības,” uzskata Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš. Likumprojektā, kas nodots Saeimas Tautsaimniecības komisijai, teikts, ka izmaiņas ļautu veikt objektīvu dzīvnieku uzskaiti un nomedīšanas apjomu plānošanu. Medību norise ir labāk plānojama lielākās platībās.
Iecirkņu dalījuma izmaiņām – liela pretestība
L.Kļaviņš norāda, ka mednieku kolektīvi varētu apvienoties un veidot lielāku medību iecirkni. Tad nebūtu vajadzības slēgt koplīgumu formālai likuma ievērošanai. Savukārt meža īpašnieki ar mazāku platību nepretendētu uz aļņa vai meža cūkas medībām. “Mums ir ļoti dažāda lieluma medību iecirkņi – no 5 hektāriem līdz pat vairāku simtu hektāriem. Vajadzētu medniekiem vienoties par iecirkņu lielumu un robežām, nevis strīdēties savā starpā,” atzīst L.Kļaviņš.
Patlaban Latvijā ir reģistrēti apmēram 1500 medību iecirkņi, kuru vidējā platība pārsniedz 2000 hektārus. Tomēr liela daļa kolektīvu medī mazākās platībās. Kaimiņvalstī Igaunijā minimālā iecirkņa platība ir 5000 hektāru. L.Kļaviņš norāda, ka arī Latvijā tāda varētu būt iecirkņa platība. Katrā ziņā tā nevarētu būt mazāka par 2500 hektāriem, lai varētu medīt alni bez koplīgumu slēgšanas. “Varbūt neesam gatavi veikt grozījumus. Kurš būs tas gudrais Zālamans, kurš novilks dabā iecirkņu robežas? Šādam dalījumam būs milzīga pretestība,” spriež L.Kļaviņš.
Vispirms nepieciešams vērtēt ieguvumus
Mednieks Normunds Veļķeris atzīst, ka medību iecirkņus nevajag veidot pārāk lielus vai pārāk mazus. Viņš piekrīt, ka optimāla būtu prasība – ne mazākus par 2000 hektāriem. “Tas nav pārāk liels iecirknis, iespējams, ka varētu būt pat vēl lielāki – 5000 hektāri. Tad šādā platībā varētu normāli saimniekot – gan piebarot zvērus, gan medīt noteikto limitu,” secina N.Veļķeris. Tiesa, viņš nezina, kā to varētu panākt. Medību kolektīvu apvienošanai ir jāpiekrīt abām pusēm, bet N.Veļķeris šaubās par to.
“Mazs medību iecirknis ir piemērots vienas dienas medniekiem. Tiem vajadzētu apvienoties un veidot lielākus iecirkņus. Esmu divos medību kolektīvos. “Rezakas siliem” ir apmēram 3000 hektāru liels medību iecirknis, bet arī tas ir par mazu perspektīvas medību saimniecības veidošanai,” komentē Ilmārs Jansons. Viņš atzīst, ka daudzi mednieki domā, kā apiet likumu. Tomēr būtu dīvaini, ja aizliegtu slēgt koplīgumus starp medību kolektīviem. “Tas ir koks ar diviem galiem. Nevar cerēt, ka tik vienkārši visu izdosies atrisināt. Ir jāizvērtē visi “par” un “pret”,” saka mednieks. Turklāt var prognozēt, ka, veicot tikai šo grozījumu Medību likumā, medību iecirkņos, kuri mazāki par 2000 hektāriem, nedrīkstēs medīt meža cūkas, stirnas, staltbriežu govis un teļus, kā arī nelimitētos medījamos dzīvniekus. Tas nozīmē, ka savairosies šīs sugas, kas jau tagad rada lielas raizes lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem.
