Ūdenskrātuvēs, kur ir vāja caurtece, trūdošie ūdensaugi patērē daudz skābekļa, tāpēc zivis sāk slāpt. Šādās vietās vajadzētu urbt papildu āliņģus.
Ūdenskrātuvēs, kur ir vāja caurtece, trūdošie ūdensaugi patērē daudz skābekļa, tāpēc zivis sāk slāpt. Šādās vietās vajadzētu urbt papildu āliņģus.
Nereti iebarojamās ēsmas nedod vēlamos rezultātus. Ar ko un kad zivis barojas? Pirms iebarojamās ēsmas lietošanas ziemā nepieciešams zināt, ar ko zivis ziemā barojas. Atšķirībā no siltā laika, kad ūdenī ir arī daudz augu valsts ēsmas, ziemā zivju ēdienkarte pārsvarā sastāv tikai no dzīvnieku barības. Mazās zivtiņas barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, savukārt lielās zivis pārtiek no barības, ko iespējams atrast gultnes tuvumā. Ihtiologi ir noskaidrojuši, ka augu valsts barība ziemā sliktāk pārstrādājas, sevišķi zemā gaisa temperatūrā. Bieži vien ziemā makšķernieki iebarošanai izmanto augu valsts ēsmu, taču ar rezultātu ne vienmēr ir apmierināti, jo zivis no tās izvairās. Aprunājoties ar vairākiem pieredzējušiem makšķerniekiem, secināju, ka vēl nav īstas skaidrības, vai zivis piesaista barības smarža, vai arī fakts, ka barība lēni krīt lejup. Siltās ziemas dienās, makšķerējot raudas, brekšus vai ruduļus, barībai lēni krītot, zivju aktivitāte ir ievērojami lielāka, atliek pievienot smagāku saistvielu (uzbriedināta manna), un tā vairs nepildīs savu galveno funkciju – zivju aktivitātes mazināsies. Noķertās raudas tīrot pārliecināsieties, ka to kuņģī nav mannas putraimu. Tātad, zivis piesaista vien barības lēna krišana. Secinājums – ziemā ieteicams lietot lēni grimstošu ēsmu, piemēram, sasmalcinātus sausiņus, sauso pienu (nelielās devās), taču vislabāk izmantot būtu sīkos trīsuļodu kāpurus. Kad ūdens atdziest, gan brekšiem, gan raudām zūd interese gan par augu, gan arī dzīvnieku valsts barību. Visticamāk, šādos brīžos zivis pārsvarā barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, ko atrod dažādos ūdens slāņos. Bieži šādus skatus esmu ievērojis ūdenskrātuvēs, kurās praktiski nav trīsuļodu kāpuru. Nereti baltās zivis aktīvāk ķer trīsžuburīšus, tas tādēļ, ka tās imitē dažādas zemūdens vaboles, ko, starp citu, brekši uzskata par delikatesēm. Tas, ka dažus metrus virs gultnes tirinās trīsuļodu kāpuri, nav dabiski, bet tas, ka virs brekšu vai raudu galvām lēkā nelielas vaboles, ir dabiski, tad zivīm nerodas aizdomas.
