Katru gadu reģistrē vairākus latvāņu upurus. Pirms nedēļas, saskaroties ar latvāņiem, šogad pirmais cilvēks – kāds 15 gadus vecs aizkrauklietis – guva otrās pakāpes apdegumus.
Katru gadu reģistrē vairākus latvāņu upurus. Pirms nedēļas, saskaroties ar latvāņiem, šogad pirmais cilvēks – kāds 15 gadus vecs aizkrauklietis – guva otrās pakāpes apdegumus.
Arī Alūksnes rajonā latvāņi aug diezgan lielās platībās. “Alūksnes Ziņas” mēģināja noskaidrot, kā ar latvāņiem cīnās Veclaicenes pagasta iedzīvotāji.
“Temperu” māju saimnieki Aija un Zigmārs Drīļi stāsta, ka mēģina latvāņus nelaist pārāk tuvu mājai. “Īpašumu iegādājāmies pirms sešiem gadiem. Arī iepriekšējie saimnieki bija cīnījušies ar latvāņiem. Savukārt platībās, ko neapstrādājām, pāris gados saauga milzīgas latvāņu birzis,” stāsta Aija Drīle.
Zigmārs, piebalsodams Aijai, saka, ka latvāņi tikai vairojas, ja ar tiem nemēģina cīnīties. Viņš uzskata, ka cīņa ar latvāņiem būtu jāuzsāk valsts līmenī, jo cilvēki nevar atļauties nopirkt indīgās vielas lielajām latvāņu plantācijām. “Ja esi pamanījis tikai dažus latvāņus, var mēģināt tos apliet ar kādu indīgu vielu, bet tas nav iespējams, ja aug lielas plantācijas,” secina A.Drīle.
Drīļu ģimene mēģina cīnīties ar šo augu, nopļaujot to. “Ja latvāņus pļauj katru gadu, pēc četriem pieciem gadiem tie kļūst mazāki un pamazām iznīkst. Galvenais – nedrīkst tiem ļaut ziedēt. Sākotnēji mēs mēģinājām latvāņus pļaut ar izkapti, bet to stumbri ir resni un platības lielas, tādēļ nolēmām iegādāties krūmgriezi. Pat ar to pusotras stundas laikā var nopļaut nelielu platību,” stāsta Z.Drīlis.
A.Drīle atklāj, ka ir nācies gūt arī apdegumus, saskaroties ar latvāņiem. “Netīšām uzkāpu latvānim virsū siena pļavā. Sākumā neko nejutu, bet pēc kāda laika parādījās čūlas, ko ilgstoši vajadzēja ārstēt,” stāsta sieviete. Viņa zina, ka, saskaroties ar šo augu, apdedzinātā vieta vispirms ir jānomazgā ar ūdeni un ziepēm, bet vēl viens nosacījums ir izvairīties no saules staru tiešas iedarbības.
Arī kaimiņu “Zaļumu” māju saimnieks Sandris Sutancs mēģina, cik vien spēj, cīnīties ar latvāņiem. Tie aug pat mājas pagalmā. S.Sutancs latvāņus pļauj ar izkapti. “Mans tēvs kādreiz uz tiem lēja virsū gan sērskābi, gan raundapu, gan arī citas indīgas vielas, no kurām visi augi iet bojā, bet latvānis ir diezgan imūns pret šīm indēm. Tam vienīgi nepatīk, ja brauc pāri ar traktoru. Tad tas ātri vien iznīkst,” atklāj “Zaļumu” saimnieks.
Latvāņi Latvijā ievesti sešdesmitajos gados ar mērķi audzēt tos lopbarībai, tomēr ievesto augu izmantot zaļbarībai nevarēja.
Acīmredzot, šim augam Latvijas klimats ir piemērots un tādēļ tas izplatās pa visu Latvijas teritoriju, aizņemot arvien lielākas platības.
Latvāņu inde, nonākusi uz ādas, saules ultravioleto staru ietekmē izraisa smagus apdegumus. Ādas bojājumi parādās vairāku stundu laikā pēc saskares ar latvāņa daļām. Tie izpaužas kā ādas iekaisums, kas atgādina pirmās līdz trešās pakāpes apdegumus. Rodas nieze, plankumaini vai svītraini apsārtumi, ādas pietūkums, čūlas. To pavada vispārējs organisma nespēks, galvas sāpes, reibonis, slikta dūša, sāpes vēderā.
Gadījumos, kad cilvēks saskāries ar latvāni, tās ķermeņa daļas, kuras bijušas saskarē ar augu, jāpasargā no saules iedarbības un jāmazgā ar ūdeni un ziepēm.
Pagājušajā gadā ar indīgajiem augiem apdedzinājās divi, savukārt 2002. gadā – 30 cilvēku.
