Laikrakstā “Diena” publicētais jaunākais pētījums kārtējo reizi apliecina, ka mūsu kaimiņi igauņi uz nākotni raugās optimistiskāk nekā latvieši un lietuvieši.
Vēsturē ir daudz faktu, kas pierāda, ka bāleliņi igauņi bijuši galvastiesu pārāki, piemēram, kaut vai viņu pastāvēšana par savas valsts valodu. Kamēr mēs krieviem viņu mēlē centāmies skaidrot, kā atrodams kāds veikals, stacija vai cits objekts, viņi šo norādi itin mierīgi pauda savā dzimtajā valodā. Visās situācijās igauņi ir rīkojušies salīdzinoši apdomīgāk, arī nākotnē raudzījušies cerīgāk. Igaunija par vienu līdz diviem ceturkšņiem Latviju apsteigusi arī ekonomiskajā attīstībā. Kamēr mēs tik tikko spējam attapties no nemitīgā cenu augšup lidojuma, igauņi ir pārliecināti, ka tas jau ir aiz muguras. Iespējams, ka vainīga latviskā emocionalitāte, ka neprotam uz daudzām situācijām raudzīties ar vēsāku prātu. Tiesa, visām trim Baltijas valstīm ir arī kopīga iezīme, proti, tās nelolo ilūzijas par vakancēm darba tirgū. Tam ir reāls pamats, jo daudzviet darbinieku skaits samazinās jau šodien. To lielā mērā iespaido algu palielinājums, kas gliemeža gaitā velkas līdzi inflācijai. Ir uzņēmumi un iestādes, kur tad, kad jāizšķiras starp algu palielinājumu vai darbinieku atlaišanu, izvēlas otro, sak, gan jau arī tie nedaudzie tiks ar visu galā, arī vairāk pelnīs. Var jau būt, ka tā ir izeja, tomēr realitāte liecina, ka nepelna vis, bet arvien rūpīgāk plāno veikalu apmeklējumus, atsakās no iecerētiem pirkumiem, pārdomātāk rauga pēc kredītiem.
