A. god. Imantam Sertam, laikrakstam “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
Deputātu viedoklis un atbilde uz iedzīvotāja jautājumiem un Plānošanas un attīstības nodaļas vadītājas komentāru par Alūksnes novada pašvaldības plānoto veselības veicināšanas pakalpojumu centra būvniecību.
Ideja par baseina, rehabilitācijas vai veselības uzlabošanas vietas izveidošanu Alūksnē ir krietni senāka kā 10 gadu attīstības plāns. Par iespējamu baseina būvi t. s. Lujāna drupās alūksnieši domā jau no 60. – 70. – tajiem gadiem pagājušajā gadsimtā un, saprotams, ka iedzīvotāji, veicot aptauju par sengaidītas būves idejas virzību, to atbalstīja. Tieši tādēļ un tieši norādītajā vietā rehabilitācijas vai veselības veicināšanas centra un peldbaseina izbūve tika norādīta kā prioritāra, veicot plānošanu 2010. gadā.
Uzskatām, ka neizzināt iedzīvotāju viedokli vai ignorēt to aizbildinoties, ka Būvniecības likums neparedz sabiedrisko apspriešanu, nav pieņemami un ir pašvaldības labas pārvaldības principiem neatbilstoši.
Par finansēšanu. Ja atsaucas uz to pašu 2010. gadu, kad objekts tika iekļauts attīstības programmā, turpat blakus bija dokuments, kurā tika skaidri norādīts, ka 50% no kopējām izmaksām segs investors. Pēc šobrīd pieejamās informācijas (laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”, 13.03.2020) nepārprotami redzams, ka investora ieguldījums būvniecībā nav paredzēts, vien pašvaldības aizņēmums Valsts kasē, ERAF finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībām.
Kā var lasīt no atbildīgās darbinieces informācijas, ir skaidrs, ka pašvaldība nekādi neplāno, vai jaunbūve jebkad gūs peļņu, vien zina, ka pati pašvaldība tur nesaimniekos. Galvenais ir būvēt. Jebko. Celtniecība nozīmē zināmu naudas summu, kura pašvaldībām Valsts kasē ir stipri vien vienkāršāk pieejama kā uzņēmējam parastajam jebkurā bankā. Kādēļ gan to neizmantot. Pielīdzinot situācijai ģimenē – viena ģimene (pašvaldība) nolemj būvēt māju, aizņemas naudu bankā… un māju uzbūvē uz kaimiņa zemes. Kredīts par būvi gan būs jāatdod pašai ģimenei. Tiesiskās sekas līdzīgas.
Tā vietā, lai vairāk līdzekļu novirzītu pašu alūksniešu vajadzībām (un to mums ir pietiekami) un dzīves kvalitātes uzlabošanai, labāk būvēt vēl nezināmiem vai zināmiem nomniekiem. Vai kādam ir ilūzija par to, ka uzņēmējs – investors nodarbosies ar labdarību šinī centrā. Un nekas, ka aizdevumu nāksies atdod novada iedzīvotājiem, kuri, iespējams, plānoto veselības centru tā arī neizmantos, bet, lai pašvaldība to atdotu, nāksies vēl vairāk apvienot, optimizēt, mazināt.
Rakstā tiek nosauktas tik daudz un dažādas zāles – rekreācijas, hidro, termālās un infrasarkanās, fito sulu bāri un baseini. Ja jau objekts tiek vērtēts kā perspektīvs, kādēļ tā būvniecību neveic potenciāli ieinteresētās personas? ES līdzekļi ir pieejami arī komercuzņēmumiem, uzņēmumu apvienībām, pašvaldības atbildībā atstājot infrastruktūras izveidi un uzturēšanu. Kaut tā pasargājot nākotnē iedzīvotājus no iespējamām nomnieku pretenzijām par būvniecības gaitā pieļautām nepilnībām, kļūdām, brāķi, kā tas ir vērojams pie jau iznomātiem pašvaldības būvētiem objektiem un kas rezultējas papildu darbos vai nomas maksu atlaidēs.
Jautājums par vietas izvēli būvniecībai. Tiešām, pašvaldības vadītājs ir noslēdzis līgumu ar zemes īpašniekiem par apbūves tiesībām, par ko pašvaldības deputāti uzzināja tikai pēc ilgāka laika. Jā, pirmos divus gadus zemes lietošana bija bez maksas, taču šogad sākas trešais gads, no kura, saskaņā ar līgumu, var tikt piemērota nomas maksa. Spriedīsim paši – zemes nomas maksa bez daudzmiljonu ēkas un zemes nomas maksa ar iespaidīgu būvi. Negribētos domāt, ka zemes īpašnieki ir naivi. Turpretī pašvaldība ar šādu rīcību apzināti rada situāciju ar jauktām īpašuma tiesībām, kuras vienmēr beidzas kādam par labu, bet kādam zaudējot. Kurš būs ieguvējs šinī gadījumā…
Paldies ikvienam iedzīvotājam par ierosinājumiem, ieteikumiem un aizrādījumiem. Tas ir svarīgi – būt atbildīgiem.
Alūksnes novada domes deputāti Līga Langrate, Verners Kalējs, Mārtiņš Augstkalnietis,
Jana Zilkalne
