“Militārajā poligonā Arhangeļskas apgabalā Krievijā uzsprādzis reaktīvais dzinējs. Sprādzienā bojā gājuši divi cilvēki, bet seši ievainoti. Eksplozija notikusi reaktīvā dzinēja izmēģinājuma laikā.”
Tas ir viss, ko pēc sprādziena atklāj Krievijas Aizsardzības ministrija, slēpjot ne tikai vietu, kur noticis sprādziens, bet arī to, ka incidents saistīts ar radiācijas avotu. Pat tad, kad pēc notikuma pagājušas jau vairākas dienas, ziņas par to ir ļoti skopas.
To pašu informāciju divas dienas vēlāk atkārtoja arī Krievijas atomenerģētikas korporācija “Rosatom”, taču precizēja, ka traģēdija notikusi, veicot darbus, kas saistīti ar dzinēja iekārtas izotopu barošanas avotu. Tas ir pirmais oficiālais apliecinājums pieņēmumam, ka sprādziens saistīts ar objektu, kas varēja būt radiācijas avots. Tūlīt pēc avārijas poligona tuvumā esošās Severodvinskas pilsētas pašvaldības vietnē bija publicēts paziņojums, ka ceturtdien dienas vidū fiksēts īslaicīgs radiācijas līmeņa uzplaiksnījums, bet piektdien šis paziņojums no vietnes pazuda, un Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka radiācijas fons atbilst normai un “bažām par iedzīvotāju veselību un dzīvību nav iemesla”.
Cik tipiski Krievijai! Pašlaik Amerikas vadošie zinātnieki un eksperti vērtē situāciju un pēta, kā avārija varētu būt notikusi, taču pasaulei šī situācija noteikti atgādina pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem notikušo Černobiļas kodolkatastrofu. Varbūt ne gluži izmēru un raksturu, bet Krievijas reakciju pilnīgi noteikti. Pat, ja cilvēki neatminas 1986. gada notikumus un dzimuši pēc šī melu laikmeta, tad tos viņiem spilgti atainoja nule klajā nākušais pasaulslavenais seriāls “Černobiļa”. Jo arī tagad, 2019. gadā, gluži kā tālajā 1986. gadā, Krievija slēpj faktus un melo pasaulei par notikušo.
Seriāls mūs atgrieza padomju realitātē, no kuras izrāvāmies pirms gandrīz 30 gadiem, un arī Krievijas iedzīvotāji aizdomājās, kādā valstī dzīvojuši un, kas pats traģiskākais, dzīvo arī tagad, pēc 33 gadiem. Tādēļ šādi notikumi kā pagājušonedēļ Arhangeļskas apgabalā biedē vēl vairāk. Pat, ja tie nav tāda mēroga meli, tie tomēr ir un IR mūsdienās. Sabiedrības bažas nemazina un pat vairo fakts, ka Krievijā joprojām darbojas desmit RBMK-1000 tipa kodolreaktori, kas gan ir modernizēti, bet pēc darbības principiem īpaši neatšķiras no Černobiļā eksplodējušā reaktora. Un kur nu vēl visi citi izmēģinājumi, kas notiek Krievijas poligonos. Izskatās, ka Černobiļas mācība bijusi velta.
