Jau 15. reizi nometne “Ceļš” aicināja 20 jauniešus doties kājām gar jūras krastu. Šoreiz iepazinām Hījumā salu un Hāpsalu pilsētu Igaunijā. Par nometnes vajadzībām katrs savā veidā un jomā nesavtīgi rūpējās vadītāji Anta Apine, Inita Čerbikova, Evita Muriņa un Pēteris Muratovs.
Esam pateicīgi Alūksnes novada Izglītības pārvaldei un Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei par projektam sniegto atbalstu.
Saglabājusi pirmatnējo skaistumu
Hījumā salā, kas saglabājusi dabas pirmatnējo skaistumu, iet gar pašu jūras krastu reti kur iespējams. Lai varētu apiet apkārt Kepu un Tahkunas pussalām un nakšņot pieņemamās vietās, pirmajās trīs nometnes dienās bija jāveic diezgan gari ceļa gabali. Sākumposmā kilometriem garš ceļš, kad jāpārvietojas no akmens uz akmeni, bija gan interesants, gan prasīja lielu uzmanību, gan kārtīgi nogurdināja. Sekoja sīko akmeņu posms, tikai vakarā bija smiltis ar diezgan pamatīgu iegrimi. Lielā fiziskā slodze netraucēja priecāties par augu daudzveidību un brīnumaino spēju pielāgoties videi. Uzkāpjot Kepu un Tahkunas bākās, baudījām plašo jūras un mežu panorāmu. Kādus posmus veicām arī pa dažādiem ceļiem, jauks bija gājiens pa Tervaninas pārgājienu taku. Ēdām mellenes. Vienu dienu, kas bija nosaukta par digitālās detoksikācijas dienu, pavadījām bez mobilajiem tālruņiem. Bija vēl vairāk laika individuālām pārdomām, draudzīgām sarunām un dabas vērojumiem. “Esmu sajūsmināts par Hījumā salas dabas daudzveidību – jūras tonalitāšu gammu, piekrastes mainīgo temperamentu, augu smaržu piesātinātību,” rakstīja Gustavs Stradiņš.
Krustpunkts mūsos katrā
Šīs nometnes nosaukums bija “Krustpunkti”. Krustpunkts mūsos katrā, kur mūsu horizontāle (praktiskā dzīve) krustojas ar mūsu vertikāli (garīgo dzīvi). Mūsu katra vajadzības, intereses krustojas ar citu vēlmēm. Nometnē izbaudījām arī dažādu vēstures posmu, kultūru un valodu krustpunktus. Padomju laiku militārās būves un muzejs, Otrā pasaules kara nocietinājumi Tahkunā satikās ar Vētras zvanu prāmja “Estonia” katastrofas piemiņai un netālo zviedru kopienas izsūtījuma vietu. Nometne mudināja uz patstāvīgiem vērojumiem un atklājumiem. Katrs dalībnieks varēja izvēlēties kādu no interešu grupām – dabas, vēstures un militāro, kultūras, komunikāciju un transporta.
Mācījāmies un lietojām jaunus igauņu vārdus, te mums lieliski palīdzēja nometnes dalībniece Kadrija Anna Prangele. Bija daudz patīkamu pārsteigumu no igauņu pašvaldībām un cilvēkiem – pārbraucieni Hījumā salā un Hāpsalu autobusi bija par velti, lieliska pusdienošanas vieta Hāpsalu kultūras namā, RMK Igaunijas valsts mežu telšu vietas, pazaudētais telefons nogādāts info punktā. Ir prieks allaž būt Igaunijā, vērot skaistos koka namiņus un sadzīvi. Te jūtama tāda veselīga pašapziņa.
Daudz skaistu iespaidu
Atveldzi mūsu sirdis un nogurušās kājas guva Hāpsalu, mitām Hāpsalu evaņģēliski luteriskās baznīcas paspārnē. Par mums sirsnīgi rūpējas mācītājs Tiit Salumae ar sievu Lia. Īpašs iepriecinājums bija klausīties Lia ērģeļspēli 13. gs. katedrālē, kur atbalss ir 14 sekundes. Te arī mūsu dziesmām bija cits skanējums. Vēlāk atklājās, ka cilvēks, kas par mums gādāja, ir ne tikai mācītājs divās Hāpsalu baznīcās, bet arī Rietumigaunijas bīskaps, Igaunijas Bībeles biedrības priekšsēdētājs un 2018. gada cilvēks Igaunijā.
Hāpsalu gida vadībā iepazinām pils kompleksu. Pavisam nesen tas atklāts pēc lieliem pārveides darbiem, senie mūri un mūsdienīgās konstrukcijas veiksmīgi savienotas. Bija daudz iespēju praktiski izmēģināt gan arku būvniecības, gan dažādu mehānismu darbības principus. Hāpsalu katrs pēc interesēm varēja apmeklēt vēl kādu muzeju – Ilonas Vīklandes brīnumu zemi, dzelzceļa, satiksmes un vēstures muzejus, mākslas galerijas. Pilsētas ritmos jūtami igauņu, zviedru un krievu kultūras krustpunkti. Hāpsalu ir sens cariskās Krievijas dūņu kūrorts, mākslas, mūzikas un amatniecības centrs.
Noieti 120 kilometri
Interesants un jautrs izvērsās nometnes noslēguma vakars, kur katra interešu grupa apkopoja savu veikumu un deva arī radošus uzdevumus citiem. Lieliski izdevās jauniešu gatavotās vakariņas un brokastis. Prombraukšanas dienā izstaigājām skaisto Hāpsalu jūras promenādi, izbaudījām peldi Pērnavas pludmalē, dziesmas autobusā skanēja vēl mājupceļā.
Nometnē vēl vairāk nācās saprast, cik dažādi mēs esam gan ārēji, gan iekšēji – pēc vecuma, izskata, varēšanas un vajadzībām. Mūsu intereses šad tad krustojās, bet allaž izdevās vienoties. Ikviens dalībnieks nometni papildināja ar kādu savas personības šķautni. Ir prieks un gandarījums par noietajiem 120 km un pārvarētajām grūtībām, par redzēto un izjusto, par gūto pieredzi, par kopīgajiem smiekliem un dziesmām.
Eva Kliesta,
nometnes “Ceļš” vadītāja
