Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola piedalās „Comenius” projektā. Sakarā ar to no 19. līdz 24.oktobrim skolotājas Lūcija Kapača, Ieva Zariņa un skolēni Laura Andrīte, Ieva Ģērmane, Ilva Tuča, Lūcija Krišjāne, Jānis Guoģis un Mārcis Lapiņš devās uz Vāciju, lai tur satiktos un sadarbotos ar Vācijas, Turcijas un Spānijas skolām.
Ap pulksten 19.00 mēs ieradāmies Vācijā, tomēr priekšā vēl bija mazs brauciens ar vilcienu no Ķelnes līdz pilsētai Hennefai, kurā mēs apmetāmies. Jau tur mūs sagaidīja un aizveda uz viesnīcu, kur pakaļ atbrauca ģimenes, pie kurām mēs šo nedēļu dzīvojām. Meiteni, pie kuras es dzīvoju, sauca Karīna. Viņa bija ļoti laipna un saprotoša. Tāda bija arī viņas ģimene. Uzreiz iepazinos ar visu ģimeni.
Pirmdien devāmies ekskursijā pa skolu, kas bija diezgan liela un sastāvēja no deviņām mājām, kuras katra atzīmēta ar kādu alfabēta burtu. Vācijā mācību stunda ilgst 40 minūtes, starpbrīži – no 10 līdz pat 40 minūtēm. Bija interesanti paskatīties, kā skolēni mācās. Klase bija aprīkota ar daudzām ierīcēm, kuras nezinu pat, kā sauc!
Pēc divām fizikas stundām tika paziņots mūsu dienas uzdevums – jāizstaigā Hennefas pilsēta un jānofotografē skaistākās vietas, lai veidotu kalendāru. Safotografējuši pilsētu, devāmies uz kaimiņpilsētu Sigburgu.
Nākamajā dienā vēroju angļu valodas stundu un datoru istabā veidojām savu kalendāru. Pēc lielā darba bija nepieciešams iestiprināties. Manuprāt, vācieši ēd ļoti asus un piparotus ēdienus. Pēcpusdienā bija aizraujošs ceļojums uz Ķelni, kur apbrīnojama bija katedrāle, kas pārsteidza ar savu varenību un burvību.
Trešdien kāpām diezgan lielā kalnā. Bija grūti, bet tas bija tā vērts, jo skats no kalna bija vārdiem neaprakstāms. Mēs atradāmies gandrīz virs mākoņiem. Sajūtas bija vienkārši lieliskas. Vēlāk ar mazu kuģīti devāmies uz Bonnu. Aplūkojām universitāti un ēku, kura bija apgreznota ar zeltītiem rotājumiem. Vakarā bija arī projekta noslēgums, kur katram pārim bija jāprezentē savs kalendārs un jāpasaka par kādu vietu sava partnera valodā, man – vācu valodā. Labākā kalendāra autoriem tika arī naudas balva. Šajā dienā bija jāatvadās no spāņu meitenēm, kas nākamajā dienā devās mājup.
Ceturtdien mēs devāmies braucienā uz Sigburgu.
Piektdiena bija emociju pilna, jo no vienas puses bija žēl braukt mājās, bet no otras puses – zināju, ka mājās mani jau gaida.
