Iznāk, ka liela daļa cilvēku nespēj mierīgi dzīvot un savu dzīvi nokārtot tā, lai nebūtu kādam parādā.
Iznāk, ka liela daļa cilvēku nespēj mierīgi dzīvot un savu dzīvi nokārtot tā, lai nebūtu kādam parādā. Vienkāršāk izsakoties, dzīvojam uz kredīta, parādā esot valstij, bankai vai Eiropas Savienībai. Pieļauju, ka katram pirms izvēlēties šo iespēju – ņemt kredītu vai ne – nākas pamatīgi apsvērt, kādas tas pārmaiņas ienesīs ikdienā un ienākumos. Zinu cilvēkus, kas paniski baidās no kredītu ņemšanas un pat nepieļauj domu ko tādu darīt. Zināms, ka sajūta nav patīkama, dzīvojot neziņā: “Vai spēšu kredītu atdot?”.
Tie, kas nebaidās riskēt, pat apzinoties, ka var zaudēt, ņem kredītu vienu pēc otra. Vienu nomaksā un ķeras pie nākamā vai pat vienlaikus maksā vairākus. Latvijā veiktais pētījums liecina, ka sievietes, ņemot kredītu, ir apdomīgākas nekā vīrieši un prāto par šādu izvēli diezgan ilgi.
Sabiedrībā pastāv uzskats, ka tagad ir laiks, kad vajag mācēt paņemt naudu un atrast tai izdevīgu pielietojumu. Protams, biznesā nekādi nevar iztikt bez papildu finansējuma piesaistes, jo tad tā attīstība izpaliek. Zemnieki tagad cīnās par saimniecības modernizāciju un paplašināšanu, izmantojot Eiropas iespējas. Beidzot ir pienācis brīdis, kad viņi saimniekošanai lauku sētā sāk redzēt jēgu un tikai tāpēc, ka ir šī iespēja aizņemties naudu. Viņi apzinās, ka, tās palaižot garām, dzīvē viss turpinātos vecajās sliedēs un varbūt ikdiena vairāk līdzinātos nemitīgai cīņai par izdzīvošanu.
Saprotams, ka vērienīgu plānu īstenošanai vajadzīgs kapitāls, bet ikdienā, lai normāli dzīvotu, iegādātos sadzīvei nepieciešamo, diemžēl ar ik mēnesi saņemto algu nepietiek. Latvijā jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas inflācija gadā ir augstākā Eiropas Savienībā. Inflācija pagājušajā mēnesī bija 6,3 procenti. Cenu pieaugums ir acīmredzams, bet valdība nolēmusi minimālo algu palielināt līdz 90 latiem.
Ko cilvēks var iesākt ar tik niecīgu atalgojumu, ja tā nepietiek iztikai un komunālo maksājumu nomaksai. Iegūt kredītu niecīga atalgojuma saņēmējiem, protams, ir liegts. Ir skaidrs, ka dzīvot savā valstī un godīgi strādāt šodien latvietī lepnumu nerada. Es teiktu, ka latvietis var būt lepns par to, ka viņam pietiek spēka un enerģijas izrauties no bezcerības, braukt peļņā uz ārzemēm un saprast, ka dzīve var turpināties jebkurā pasaules malā.
Būt savas valsts patriotam šodien nav moderni, lai arī tā ir pretruna ar cilvēka iekšējo pārliecību. Droši vien, provizoriski parēķinot, iznāktu, ka vairāki pagasti ar iedzīvotājiem no Latvijas būtu pilnībā pārcēlušies uz ārzemēm. Mūsu valstij tas godu nerada, bet nez kāpēc valdība gudri runā par tās tēla spodrināšanu, lai gan panāk pilnīgi pretējo – tas paliek bāls un pamazām izplēn.
