Ir pagājusi vēl viena darba nedēļa. Arī svētki beigušies… Atmiņā plaiksnī salūta krāšņās dzirkstis, karogi mastā, militārā parāde, prezidentes uzruna un gaišās svecīšu liesmas māju logos.
Ir pagājusi vēl viena darba nedēļa. Arī svētki beigušies… Atmiņā plaiksnī salūta krāšņās dzirkstis, karogi mastā, militārā parāde, prezidentes uzruna un gaišās svecīšu liesmas māju logos. Domāju, ka lielākās daļas iedzīvotāju sirdīs vēl joprojām virmo prieks par aizvadītajiem svētkiem, arī labi pavadītajām brīvdienām, un neliela nožēla, ka tie tik ātri paskrējuši.
Jauki, ka svētku sajūtu nedaudz paildzināja mūsu futbola izlases uzvara. Vēl joprojām atceros trešdienas vakara priecīgo notikumu un atrodos šīs prieka vēsts varā. Notikums šokēja ne tikai mūsu mazo Latviju, arī visu pasauli, bet visvairāk jau pašus pretiniekus, kuri nespēja noticēt, ka zaudējuši tādai mazai un necilai valstij. Lai arī neesmu nekāda azartiskā sporta cienītāja, nespēju nepriecāties kopā ar citiem. Redzot futbolistu neviltoto prieku un varbūt mazliet neizpratni par to, kas ir noticis, neticību uzvarai pār varenajiem pretiniekiem, acīs sariesās asaras. Mēs tomēr varam uzvarēt, ja gribam! Vai atceraties latviešu tautas sakāmvārdu, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu? To vajadzētu atcerēties ikvienam, darot gan lielus, gan pavisam niecīgus darbus. Un nevēlēt citam neveiksmi, bet pašam censties būt labākajam.
Nevar nepieminēt arī mazā Dzintara Čīčas veiksmīgo un drosmīgo startu “Eirovīzijas” bērnu konkursā Kopenhāgenā, kur mazais puisēns ieguva devīto vietu.
Lai arī dienas ir īsas un drūmi pelēkas, un šis drūmums ielaužas arī sirdīs, pēdējā laikā visiem kopā ir daudz iemeslu smaidīt! Nav jau obligāti jābūt brīvības cīnītājam, domāju, ka ikviens, kas dzīvo Latvijā, varētu nosaukt sevi par patriotu, kaut vai tikai tāpēc, ka viņš šo zemi sauc par savām mājām un runā latviešu valodā.
Radio SWH dzirdēju, ka 21.novembris esot Laipnības diena. Šīs dienas mērķis ir vairot labestību. Šajā dienā ir jāuzsmaida vismaz desmit pretimnācējiem. Hmm, cik cilvēkiem es uzsmaidīju? Un cik daudziem es pateicu labus vārdus? Un jūs? Kaut šādu dienu būtu vairāk, lai mēs varētu domāt par smaidiem un laipnību! Rudens jau tāpat ir bezgala drūms, nevajag pašiem sapīkušiem iziet ielās un īgnumu rādīt citiem. No rīta pieceļoties pasmaidīsim savam spoguļattēlam un par spīti rudenim būsim starojoši! Smaids pielīp! Bagātāki kļūsim mēs visi. Tikai visi kopā varam paskatīties ikdienas pelēcībai acīs un teikt – mēs esam stiprāki, tu mūs nepieveiksi! Neieslīgsim rutīnā, meklēsim katrā dienā kādu jauku brīdi, kuru atcerēties, par kuru pasmaidīt, sacīsim citiem cilvēkiem labus vārdus un saņemsim pretī smaidus un pateicību. Par spīti visam būsim optimisti!
Tuvojas klusais gaidīšanas un cerību laiks – Ziemassvētki. Iedegsim sveces, tās sildīs mūsu sirdis un domas. Atcerēsimies par paveiktajiem darbiem, un arī par tiem, kas jāpaveic. Neskumsim, ka vieni svētki ir pagājuši, bet priecāsimies, ka priekšā ir skaistākie svētki, kuros varam dāvāt prieku citiem.
