Alūksnes novadā tomēr būs centralizētas grāmatvedības modelis – tā lēma Alūksnes novada domes deputāti augusta sēdē. Tas nozīmē, ka no nākamā gada 1.janvāra novadam būs viens Valsts ieņēmumu dienesta reģistrācijas kods un grāmatvedības bilanci veidos novada centrā, nevis katrā pagastā kā pašlaik.
Balsošanai uz domes sēdi bija virzīti vēl divi grāmatvedības modeļi – ar vienu VID kodu uz tām pagastu pārvaldēm, kur ir viens vadītājs, un ar savu VID kodu katrai pagasta pārvaldei, bet par tiem pat nebalsoja.
Visi paliks vienlīdzīgi
Deputāts Andis Zariņš “Alūksnes Ziņām” uzsver – centralizētas grāmatvedības modelī katrā pagastā paliks uzskaitvedis un būs pieeja datiem par sava pagasta budžetu, bet bilanci veidos centralizēti Alūksnē. “Kāpēc apgrūtināt novada grāmatvedību ar 16 bilancēm kā pašlaik, ja budžets un novads mums ir viens? Tagad būs viena bilance, bet katram pagastam tāpat būs savs budžets. Pagastos uz vietas joprojām iedzīvotāji varēs veikt nodokļu un citus maksājumus. Visā novadā strādās ar vienotu grāmatvedības programmu caur internetu – tas būs lētāk un vienkāršāk. Ar katru pavadzīmi no pagastiem nevajadzēs braukt uz Alūksni – to varēs iereģistrēt kopīgajā programmā un no centra visu varēs pārlūkot. Nepiekrītu, ka tādējādi novada centrā palielināsies štatu skaits – Finanšu nodaļai tikai to pareizi organizatoriski jāsakārto. Dokumentu aprite mūsdienās ir tehnisks jautājums – to var vienkāršot. Ja būtu otrais modelis, tad viens no pagastiem būtu dominējošais, bet pārējie – tikai pakalpojumu sniegšanas vietas. Tagad visi pagasti paliks vienlīdzīgi un katrs varēs iestāties par sevi,” pārliecināts A.Zariņš.
Taupīs līdzekļus
Alūksnes novada Finanšu nodaļas vadītāja Tamāra Stafecka domes sēdē uzsvēra – ieviešot jauno, vienoto grāmatvedības programmu visā novadā un katrā pagasta pārvaldē atstājot darbā uzskaitvedi, jau būs acīmredzama līdzekļu ekonomija. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins un deputāte Elita Laiva pauda atbalstu trešajam modelim, uzsverot, ka jau tā Latvijā bijis tik daudz reformu. “Mēs tagad lauku cilvēkos iesējam ļoti lielu pesimismu, bezcerību. Kam mēs strādājam – cilvēkiem vai sev? Mums ir jādomā par cilvēkiem gan pilsētā, gan laukos, jo mēs visi esam vienlīdzīgi,” sacīja E.Laiva. Savukārt starp pagastu pārvalžu vadītājiem joprojām nav vienprātības, kurš modelis būtu labāks. Piemēram, Jaunannas, Annas un Kalncempju pagastu pārvalžu vadītāja Vēsma Čugunova pauda atbalstu otrajam modelim, jo pašlaik viņai darbu apgrūtina tas, ka Jaunannā grāmatvedība ir uz vietas pagastā, bet par Annas un Kalncempju grāmatvedības dokumentiem nemitīgi jābraukā uz Alūksni. Savukārt Jaunalūksnes un Malienas pagastu pārvalžu vadītāja Inta Cinglere atzina – kā pagasta vadītājai ir vieglāk strādāt, ja katrā pagastā ir sava grāmatvedība, jo tad nerodas juceklis. Viņa pauda atbalstu centralizētas grāmatvedības programmas ieviešanai novadā un decentralizētai grāmatvedības uzskaitei, tomēr deputātu balsojums pēc visu viedokļu uzklausīšanas bija par labu pirmajam modelim.
