Alūksnes novada pašvaldībā šā gada budžeta prioritārās jomas ir nodrošināt pilnveidota mācību satura un pieejas ieviešanu vispārizglītojošās izglītības iestādēs no 1. septembra un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto infrastruktūras projektu īstenošana sociālās, izglītības un uzņēmējdarbības jomās.
Tā nolēmuši Alūksnes novada domes deputāti, janvāra domes sēdē pagājušajā nedēļā apstiprinot pašvaldības 2020. gada budžetu. “Alūksnes un Malienas Ziņās” šajā rakstā aplūkosim budžeta ieņēmumu sadaļu, turpmākajos numuros – citus aspektus.
Iedzīvotāju skaits sarūk
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis savā ziņojumā par 2020. gada budžetu norāda, ka “pašvaldība ņēmusi vērā visu nozaru intereses un centusies sabalansēt pieejamos finanšu līdzekļus tā, lai nodrošinātu uzlabojumus sabiedrībai svarīgās jomās.”
Diemžēl tāpat kā valstī kopumā, arī Alūksnes novadā turpina samazināties iedzīvotāju skaits – piecu gadu laikā novadā esam zaudējuši gandrīz divus tūkstošus iedzīvotāju (skatīt diagrammu – red.), kas nozīmē arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanos, ko saņem pašvaldība. Alūksnes pilsētā iedzīvotāju skaita samazināšanās notiek lēnāk nekā Alūksnes novada pagastos.
Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka Alūksnes novada pašvaldībā turpina samazināties bezdarba līmenis: no 2017. gada uz 2020. gada sākumu tas samazinājies par 3,9 procentiem.
No fonda saņem vairāk
Alūksnes novada pašvaldības 2020. gada pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 18 221 046 eiro apmērā, kas ir par 257 474 eiro mazāk nekā pērn. Tos veido nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, īpašuma nodoklis un azartspēļu nodoklis), nenodokļu ieņēmumi (valsts un pašvaldības nodevas, naudas sodi un sankcijas u. c.), pārējie nenodokļu ieņēmumi (pašvaldības īpašuma iznomāšana, atsavināšana u. c.), ieņēmumi no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, kā arī transferti (mērķdotācijas, kas tiek saņemtas no atsevišķām ministrijām un pašvaldībām un paredzētas galvenokārt pedagogu darba samaksai, Eiropas Savienības fondu finansēto projektu īstenošanai, ielu (ceļu) fondam un pašvaldību maksājumiem par izglītības pakalpojumiem).
Jāuzsver, ka valsts dotācija no pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda šogad Alūksnes novadam ir 5 168 934 eiro apmērā, kas ir par 940 416 eiro vairāk nekā 2019. gadā. Fonda būtība ir, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, radīt Latvijas pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta dotācija pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām ir 1 820 322 eiro apmērā (periodam no šā gada janvāra līdz augustam).
Mazāka azartspēļu
nodokļa daļa
Budžetā plānoto aktivitāšu īstenošanai novirzīts arī naudas līdzekļu atlikums uz 2020. gada sākumu 5 168 558 eiro apmērā. Nodokļu ieņēmumos kopā plānots gūt 7,6 miljonus eiro – nodokļos no īpašuma 758 703 eiro, no azartspēļu nodokļa 3 331 eiro (pašvaldībām šā nodokļa ieņēmumi ar šo gadu būtiski samazināti par labu valsts budžetam – Alūksnes novada gadījumā tas ir par 65 314 eiro mazāk nekā 2019. gadā faktiski saņemts –
L. V.).
Maksas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus 883 654 eiro apmērā veido ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 872 832 eiro apmērā un pārējie ieņēmumi par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kas nav iepriekš klasificēti: 10 822 eiro apmērā. Piemēram, 2019. gadā Alūksnes Kultūras centra ieņēmumi bija 77 000 eiro, Alūksnes muzejam – 21 880 eiro, Ates muzejam – 8600 eiro, Jaunlaicenes muižas muzejam – vairāk nekā 6000 eiro, Alūksnes tūrisma informācijas centram – 58 000 eiro.
Janvāra domes sēdē, kur apstiprināja budžetu, nepiedalījās četri deputāti – Mārtiņš Augstkalnietis, Druvis Mucenieks, Modris Lazdekalns un Jana Zilkalne. “Pret” sastādīto budžetu balsoja deputāti Līga Langrate un Verners Kalējs, bet visi pārējie – “par”.
Deputātu viedokļi
Alūksnes novada domes deputāts Verners Kalējs: “Alūksnes novada darbība pamatā tendēta uz tūrismu. Protams, ir skaisti, ka pilsēta tiek sakopta, bet tēla spodrināšanai tiek tērēti milzīgi līdzekļi. Augstā līmenī rit uzņēmējdarbības attīstīšana, bet dīvaini, ka tiek atbalstīti tikai vadošie uzņēmumi, tostarp tādi, kuri pat nav reģistrējuši darbību Alūksnes novadā.
Caurskatot budžetu, es neredzēju nevienu punktu, kur pieminēts iedzīvotājiem svarīgs jautājums par Torņa ielas 15 daudzdzīvokļu māju, kas cieta gāzes eksplozijā, daļu iedzīvotāju atstājot bez mājām. Ir tiesas atzinums, ka eksplozija notikusi pašvaldības SIA “Alūksnes nami” bezatbildības dēļ. Skumji, ka novads nespēj šo situāciju risināt, to nevar arī SIA “Alūksnes nami”, bet izklaides objektu radīšanai, atjaunošanai novadā tiek tērētas lielas summas. Tad rodas jautājums, kā vārdā mēs strādājam: iebraucēju vai savu iedzīvotāju? Tādēļ es nebalsošu “par” šādu budžetu.”
Alūksnes novada domes deputāte Līga Langrate: “Es nebalsoju “par” šādu budžetu. Man nav pieņemams veids, kā jau vairākus gadus tas tiek sastādīts. Vērojama tendence, ka iepriekšējā gada izdevumi tiek pārcelti uz nākamo gadu, darbības netiek analizētas. Uzskatu, ka Alūksnes novada pašvaldības budžets nav vērsts uz attīstību, šis ir kā sociālā pabalsta budžets. 2020. gada budžetā ir kritums ieņēmumos, ko veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, samazinās arī ienākumi no Nekustamā īpašuma nodokļa. Alūksnes novads dzīvo uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļiem, tādēļ uzskatu, ka vēl jo rūpīgāk ir jāizvērtē katra budžeta pozīcija. Absolūta prioritāte ir tūrisms, bet tajā pašā laikā nav datu par nakšņotāju skaitu Alūksnes novadā, ieņēmumiem, kādu naudu novadā atstāj tūristi, atrunājoties, ka nav par to datu. Ļoti augstu vērtējami novada pagasti, kur spēj saglabāt savas kultūras un sporta aktivitātes.”
Alūksnes novada domes deputāts Ainars Melders: “Uzskatu, ka Alūksnes novada pašvaldības 2020. gada budžets izveidots un sabalansēts ļoti labi, tādēļ balsošu “par”. Jā, dotācijas daļa budžetā ir palielinājusies, un tas rada bažas. Mani nākotnē baida tas, ka būs jāskata jautājums par finansējuma nodrošināšanu kultūrai, sportam – šī daļa 2021. gadā, pieļauju, samazināsies, būs jāpieņem kardināli lēmumi un katram pulciņam pašam būs jāsamaksā par to, ka zālē mēģina. Pašlaik pašvaldība savu funkciju izpilda un to dotē, rodot iespēju samaksāt arī algu visu pulciņu vadītājiem.”
2020. gadā Alūksnes novada pašvaldība plāno piesaistīt Valsts kases aizdevuma līdzekļus
1 684 471 eiro apmērā šādiem mērķiem:
■ 1 218 397 eiro ERAF projekta “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” (Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 7. – 9. klašu ēkas pārbūve);
■ 267 669 eiro ELFLA projekta pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorāciju novadgrāvju atjaunošanai Alsviķu, Annas, Kalncempju, Malienas, Mārkalnes, Pededzes, Zeltiņu un Ziemera pagastā īstenošanai;
■ 198 405 eiro Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “630 verstis pilnas sajūtām” īstenošanai.
Avots: Alūksnes novada pašvaldība
Reģionālās attīstības indikatora moduļa (RAIM) datu apkopojumā 2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa novadā bija:
715 eiro (bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu mazāk par 50 darbiniekiem) un 621 eiro (privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu vairāk par 50 darbiniekiem).
Visu pensiju vidējais piešķirtais apmērs 2018. gadā – 276,86 eiro. Kopējais pensiju saņēmēju skaits – 4480.
Uzziņai
• Teritorijas attīstības līmeņa indekss pēc 2018. gada datiem ierindo Alūksnes novadu 77. vietā Latvijā starp 110 novadiem.
• Uz šā gada 21. janvāri
(“Lursoft” statistikas dati) Alūksnes novadā ir 1 318 aktīvi uzņēmumi. Lielākais nodarbināto skaits ir šādās nozarēs – valsts pārvalde un aizsardzība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, būvniecība, veselība un sociālā aprūpe, transports un uzglabāšana.
