Ziemeru pamatskolā mācās meitenes – Diāna Lozko, Jana Petrova un Sigita Zvirgzda -, kam patīk breikot.
Ziemeru pamatskolā mācās meitenes – Diāna Lozko, Jana Petrova un Sigita Zvirgzda -, kam patīk breikot. Maijā būs gads, kopš sākās meiteņu aizraušanās.
“Janai bija Modeļu skolas izlaidums. Tur ieraudzīju, kā to dara puiši no Alūksnes, un man iepatikās. Sākumā bija bail uzdrošināties, jo mulsināja sabiedrības attieksme,” atceras D. Lozko.
Sigita atzīst, ka viņai iepatikās breika stils. “Vispirms mēģināju mājās. Tad Alūksnes Pilssalā deju festivālā “Enku-drenku” atkal redzējām, kā to dara puiši. Pajautājām, vai arī mēs varam apmeklēt nodarbības. Saņēmušas atļauju, sākām,” stāsta S.Zvirgzda.
“Breikeri ir citādāki nekā pārējā sabiedrība. Šķiet, ka viņi ir lielīgi, skaudīgi un iedomīgi, bet tā nav. Viņi ir vienkārši un sabiedriski. Breikeri atzīst hip-hop kultūru, tāpēc arī viņu domāšana ir citādāka,” saka D.Lozko.
Raksta repa tekstus
Meitenes atzīst, ka breikā viņas saista spēja parādīt savas neikdienišķās prasmes. Viņas raksta arī repa dziesmu tekstus. “Tādā veidā var labāk izpausties. Pirmais teksts man tapa 14 gadu vecumā. Tagad tie ir kvalitatīvāki un saturīgāki. Breikeris Gliemezis ir manu tekstu korektors. Pārsvarā tie ir latviešu valodā, bet ir arī krieviski un angliski,” stāsta D.Lozko.
“Repa tekstos parādās arvien vairāk pozitīvā, tāpēc arī manos krājumos ir, piemēram, veltījumi Alūksnei, aizrādījumi narkomāniem. Agrāk tajos dominēja vardarbība. Tagad, lai arī tekstam ir drūma noskaņa, tajā ir laba doma. Piemēram, “neeksistē frāze “uz mani tas neattiecas”, ja redzi kādu noasiņojam”,” apgalvo D.Lozko. Viņa zīmē arī grafiti zīmējumus.
Dziesmu tekstus raksta arī Sigita. “Arī man tie pārsvarā ir latviešu valodā, jo angliski un krieviski nevaru tik labi izteikt domas. To saturs ir gadījumi no dzīves, arī autobiogrāfisks. Bija kāda meitene, kam patika aprunāt citus. Aizgāju mājās, uzrakstīju to uz papīra un kļuva vieglāk. Neesmu cilvēks, kam patīk citiem klāstīt savas problēmas, bet papīrs pacieš visu,” secina S. Zvirgzda.
Janu breiks tik ļoti neaizrauj kā Sigitu un Diānu. “Man vienkārši patīk breika stils un kustības, bet ikdienā šajā stilā neiejūtos,” atzīst J. Petrova.
Nebaidās nolauzt galvu
Agrāk meitenes apmeklēja breika nodarbības Bērnu un jauniešu interešu centrā. Pēc centra likvidācijas tas vairs nav iespējams. “Sākumā vecāki negribēja laist uz nodarbībām, jo mammai nepatīk breiks. Bet viņa “pievēra acis”, nosakot, lai jau tīņu gados iztrakojos. Tēvs gan mani piesmej, ka nolauzīšu galvu, bet mājas viesībās visi kā viens lūdz, lai parādu kādu breika kustību,” saka S.Zvirgzda. Viņas atzīst, ka ir jābūt pacietīgam, līdz apgūst iemaņas. “Par mūsu dotībām ir jāpateicas Dievam un breikeriem, kas mūs apmācīja,” saka S.Zvirgzda.
Jaunietes uzskata, ka meitenes var breiktot ne sliktāk par puišiem. “Lai uzturētu sevi formā, no rītiem vingrojam. Brīvdienās ir vairāk laika sportot nekā pārējās dienās. Kustību nevar iemācīties no grāmatas. Jā, reizēm kādu var noskatīt no žurnāla fotogrāfijas, bet, lai iemācītos, ir jātrenējas. To var katra meitene. Vajag tikai gribasspēku,” saka S.Zvirgzda.
Bērni prasa autogrāfus
Diāna pat prot griezties uz vienas rokas. “Sigitai ir bijuši gadījumi, kad, ejot pa mājas pagalmu, mazie bērni sauc: “O, breikere, repere! Parādi kaut ko!” Ir arī prasīti autogrāfi. Kad aizejam uz diskotēku, puiši baidās mūs uzlūgt, jo šķietam nepieejamas un puiciskas. Bet tā nav,” stāsta D.Lozko.
“Mēs negribam, lai mūs pazīst visa Latvija. Galvenais, lai alūksnieši mūs pamana un uz ielas pavada ar ovācijām. Ir noruna, ka 2015.gadā visi breikeri noskūs kailas galvas. Tad redzēs, kurš ir īstais. Par to jau esam informējušas vecākus,” atzīst meitenes.
“Bez breika mana dzīve būtu tukša. Tad es droši vien nodarbotos ar sportu,” pieļauj S.Zvirgzda. Bet Diāna smej, ka tad droši vien joprojām sajūsminātos par bekstrīšiem (grupu “Bakstreet Boys”).
