Patiesi sirsnīgu izsmiešanos man sagādāja folkloristu, valodnieku un vienkārši entuziastu diskusija, izsakot savus ierosinājumus jaunvārda gudrošanā.
Eiropas padomes regulas, redz, liedz piena produktiem, kuriem ir pievienoti augu tauki,…
Eiropas padomes regulas, redz, liedz piena produktiem, kuriem ir pievienoti augu tauki, lietot piena produkta nosaukumu. Tā, izrādās, plaši izplatītais “krējuma izstrādājuma” nosaukums nav atbilstošs regulām, un, iespējams, pavisam drīz, runājot par šo produktu, mēs izmantosim kādu amizantu un gana sarežģītu jaunvārdu, kā, piemēram, skābnis, puskrējums, erzackrējums, krēmelis, taupkrējums. Izdomas mums, latviešiem, gan netrūkst!
Joki jau ir laba lieta, bet, manuprāt, visa šī ķēmošanās un vārdu domāšana ir lieka. Ir pietiekami, ja krējumu ar augu tauku piedevu sauc par krējuma izstrādājumu. Kas gribēs – spēs izvēlēties. Nav vērts no jauna izgudrot velosipēdu un sarežģīt dzīvi vienkāršajam patērētājam. Arī pati šad tad īstā skābā krējuma vai siera vietā esmu izvēlējusies kādu izstrādājumu. Garša, protams, ir nedaudz cita, bet tā neatšķiras tik krasi. Uzdrošināšos pat teikt – ka atšķirība ir vairāk psiholoģiska.
Piekrītu – izstrādājums ir kaitīgāks veselībai, bet vai viss pārējais, ko ēdam, ir pilnīgi dabisks un veselīgs? Kaut kā dikti esam uzklupuši tikai piena produktiem, tikpat labi varētu sākt diskutēt par dabisku maizi vai olām. Ja piena produktiem vismaz ir pielikts klāt vārds “izstrādājums”, tad maizi gan var pirkt uz labu laimi ar visām mākslīgajām piedevām. Dabisku produktu veikalu plauktos diemžēl ir pavisam maz.
