Man šķiet nepieņemami, ka daudzi politiķi ne tikai valsts, bet arī kristīgo svētku dievkalpojumos sēž svētsvinīgām sejām, taču neatbalsta Bībeles mācīšanu skolās.
Jā, var piekrist tiem, kuri uzsver – šī mācība nedrīkst būt obligāta. “Lai…
Jā, var piekrist tiem, kuri uzsver – šī mācība nedrīkst būt obligāta. “Lai Dievs pasargā, ka tā kļūtu par kādu oficiālo vai obligāto ideoloģiju! Bet būtu tikai pozitīvi un ārkārtīgi interesanti mācīt Bībeles saturu, lai skolēni zinātu, kā mācīties apieties ar to,” atzīst luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Tomēr risinājuma nav, lai gan palaikam tiek spriests par šo iespēju. Kāpēc Saeima septembrī noraidīja to, pat nenododot komisijām iesniegtos grozījumus Izglītības un reliģisko organizāciju likumā? Tie paredzēja, ka no 1. līdz 12.klasei apgūst kristīgo mācību vai ētiku. Manuprāt, pietrūkst likumdevēju izpratnes par to, cik svarīgi ir stiprināt garīgās un morālās vērtības, lai būtu līdzsvars ar materiālo lietu kultu.
Visi tik ļoti gaidām Ziemassvētkus – gada skaistākos un sirsnīgākos svētkus. Bet kāpēc tos svin? Tā taču ir Kristus dzimšanas diena! Ne tikai eglītes greznošana un iedegšana, dāvanas, piparkūkas un šampanietis, bet kaut kas daudz dziļāks. Pēc senlatviešu ticējumiem gada īsāko dienu un garāko nakti jeb saules atgriešanos svin 21.decembrī. Bluķa vilkšana un citas ziemas saulgriežu tradīcijas saistāmas ar šo datumu. Mums šobrīd viss ir samests vienā katlā, lai tikai svinētu. Ko un kā, tas jau vairs nešķiet tik svarīgi. Vai tas neliecina, ka nevajadzētu atstāt tikai vecāku ziņā izpratni par kristīgo mācību un ētiku?
