Jaunās novadu domes vēsturē ieies ar neskaitāmu nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Šķiet, ka valsts to vien dara, kā pasniedz vienu āmuru pēc otra, lai paši novadi izdarītu izšķirošo sitienu un iznīcinātu lietas, kas tām svarīgas. Kaut gan…Netaisnīgi ir arī tas, ka zem āmura sitiena kā pirmie nokļūst tie, kas ne tik daudz izceļas ar plašumu un vērienu, bet gan dziļumu. Pagājušajā nedēļā par šādu upurjēru kļuva Zeltiņu pamatskola. Lēmums pieņemts, ņemot vērā mazo skolēnu skaitu, taču nešaubos: ja vien par mērauklu būtu kalpojusi sirsnība un personīgā attieksme pret audzēkņiem, Zeltiņi kļūtu par vieniem no pēdējiem, kurus piemeklētu šāds liktenis. Līdzīgu gaisotni var just ikvienā citā pagasta jomā, kas izceļas ar vienotības spēku un ikvienā lietā ielikto dvēseli.
Šā iemesla dēļ neizpratni radīja kāda deputāta izteiktie pārmetumi brīdī, kad vajadzēja pieņemt lēmumu par pamatskolas slēgšanu. Nezinu, cik daudz pie tās saglabāšanas varēja izdarīt iepriekš, taču likās nekorekti un pat cietsirdīgi uzbrukt kādam brīdī, kad viņš jau ir piespiests pie zemes un nu atliek tikai samierināties. Domājams, līdzīgas situācijas atkārtosies vēl ne reizi vien, tāpēc ļoti ceru, ka šis deputāts ir vienīgais, kurš vēl dzīvo pagātnē un savus spēkus velta kolēģu morālai sagraušanai. Galu galā mēs visi esam attapušies situācijā, kur ne tik liela nozīme vairs ir tam, kas darīts iepriekš, bet kā tikt galā ar to, kas ir tagad.
