Gripas komplikāciju dēļ negaidīti miris mūziķis Mārtiņš Freimanis. Šī ziņa kā zibens spēriens no skaidrām debesīm satrieca daudzus, jo visi taču pazīst grupas “Tumsa” solistu un “Ugunsgrēka” Oto. Vai nav savādi, ka pēkšņi gripa un tās…
Jau labu laiku lasām un klausāmies ziņas par gripas uzvaras gājienu, kurā ir arī mirušie. Taču visu laiku šķitis, ka tas ir kaut kur, bet tur mūsu nav. Jā, žēl, protams, bet… Līdz ar Mārtiņa aiziešanu kā stopkadrā ir apstājies laiks pirms un pēc jautājumā – kāpēc tieši viņš. Infektoloģijas centrā, kur mūziķis tika ārstēts, komentārus nesniedz. “Mikrofona ierakstu” vadītājs Guntars Račs atzinis, ka “viņam jau iepriekš bija hroniskas lietas, kas prasīja ilgstošu ārstēšanos”. Diemžēl mūziķis vieglprātīgi izturējās pret sevi, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir.
Liepājā, Mūziķu slavas alejā, pie Mārtiņa Freimaņa plaukstas nospieduma klusu gulst zied, vējā plīvo aizdegto sveču liesmiņas. Trauslas kā dzīvības pavediens. Varbūt tā ir pēdējā nots lielajā likteņa grāmatā, ko sev ierastajā manierē spēlē Mārtiņš? Viņš taču teica, ka bail no vecuma. Mūziķim vienmēr būs 33 gadi, lai gan līdz viņa 34.jubilejai nebija vairs pat mēnesis. Un droši vien arī plāksnīti pie viņa mājas pieliks, jo tādu varbūtību Mārtiņš izteica. To varētu uzskatīt par spēju paredzēt sev atvēlēto laiku, kurā ir daudz pagūts izdarīt. Bet tās nav beigas – skan Mārtiņa dziedātā dziesma “Lietus dārzs”. Nomierinoši un veldzējoši.
