Daudzi no mums bērnībā ar sajūsmu gaidīja Latvijas Televīzijas raidījumu “Miedziņš nāk”, kur aktieris Jānis Jarāns bija pārtapis par mazo Miedziņu, kopā ar draugiem un pasaku varoņiem bērniem klāstīja kādu pamācošu stāstiņu, bet noslēgumā…Ar raidījuma sākuma dziesmiņas vārdiem par miedziņu, kas sēž un gaida balto puķu dārziņā, Latvijā izaugušas vairākas bērnu paaudzes. Tagad šis raidījums ir atrodams vien interneta vietnēs un joprojām spēj sajūsmināt mazuļus. Lai uzrunātu 80.-90.gadu paaudzi, kas nu jau paši kļuvuši par mammām un tētiem, J.Jarāns ar domubiedriem nesen izveidojis bērnības atmiņu pasākumu “Miedziņš nāk atkal!” pieaugušajiem, bet saturā tas ir kas cits. Diemžēl pašlaik televīzijā pietrūkst sirsnīgu multiplikācijas filmu un raidījumu bērniem, jo galvenokārt demonstrē filmiņas par briesmoņiem, kur kādu šauj, kādam iesit pa galvu, bet ar viņu nekas slikts nenotiek. Tagad mums aug spaidermanu un pokemonu paaudze, kā arī datorspēļu atkarīga paaudze, bet vai mazajiem mēs to varam pārmest, jo televīzijas un interneta saturu veidojam mēs, pieaugušie. Savulaik, pirms trim gadiem, Latvijā sumināja Nacionālās televīzijas balvas “Zelta vilnis” ieguvējus. Balvu piešķīra par pēdējo piecdesmit gadu laikā tapušajiem ietekmīgākajiem un skatītāju iemīļotākajiem televīzijas raidījumiem. Toreiz nominācijā “Lielākais zaudējums” galveno balvu saņēma raidījums “Miedziņš nāk”, bet J.Jarāna atveidoto Miedziņu atzina par leģendārāko bērnu televīzijas varoni… Būtu ļoti jauki, ja televīzijā atsāktu demonstrēt šo raidījumu ierakstus, jo ticu, ka tie patiktu daudziem mazajiem.
