Šo saulaino un karsto vasaru noteikti var saukt arī par vienu no
traģiskākajām. Atpūtā uz ūdens sezonas laikā dzīvību zaudējuši jau
100 cilvēki. Katram ir sava mēra izjūta un vienprātības, vai tas ir
daudz vai maz, nav un nebūs, bet…Pirmkārt, jau katram pašam vajadzētu saprast, ka nelaime pavisam
nemanot var notikt ar katru no mums un lieka piesardzība par skādi
nenāktu. Ir jau pierādījies, ka daudz lielāks risks kļūt par
nelaimes upuri ir tiem, kas peldas nepazīstamās vietās pārgalvīgi,
dara to stiprā reibumā, vai neizvērtējot savus spēkus, cenšas kādam
ko pierādīt.
Otrkārt, daudz drošības labā var darīt valdība un ikkatrs
no mums. Nebūtu peļami, ja peldvietas padarītu drošākas, gan
izvietojot informatīvus un brīdinošus uzrakstus, gan aprīkojot
peldvietas ar glābšanas riņķi un uzstādot bojas. Pēdējās dienās
masu saziņas līdzekļos izskanēja arī priekšlikums pirmās palīdzības
kursus likt cilvēkiem apmeklēt ik pēc pieciem gadiem. Es atbalstu
šādu ik piecgades zināšanu atjaunošanu. Pirmās palīdzības sniegšana
nav ikdienišķa lieta, un es par sevi varu teikt, ka nejūtos
pārliecināta par savām spējām sniegt kādam palīdzību. Lieka
mācībstunda būtu noderīga.
Tas
viss man liek atsaukt atmiņā pērnā gada asiņainos Jāņus.
Piedzīvojām traģēdiju, tikai tad sāka domāt, ka vajadzētu ko darīt
lietas labā. Šogad pēc mērķtiecīgām kampaņām rezultāti neizpalika
un svētki tika svinēti mierīgāk. Sāpīgi ir tas, ka mācāmies tikai
pēc kļūdām.
