Sniegputenis katram no mums izraisa citādas emocijas – kādam šis ir īstais laiks, lai dotos ārā un izbaudītu dabas spēku vai pat sacenstos ar to. Citam šādā laikā patīk atrasties mājās, siltumā, dzerot siltu tēju un raugoties pa logu…
Sniegputenis nedēļas nogalē un pirmdien mūs visus sapurināja, jo – tik sen tādu nebijām piedzīvojuši, ka mums tas vienkārši bija piemirsies. Bija aizmirsies, kā ir brist pa pieputinātām ietvēm un braukt ar automašīnu pa apledojušu, sniegotu ceļu. Kad šie laika apstākļi mūs atkal pārsteidza un kāds nebija tiem sagatavojies, kā nākas, tad sāka žēloties par to, ka uz ceļa pārāk daudz sniega un nevar izbraukt vai izbrist. Bet – tā vietā varbūt labāk ir pašam paņemt lāpstu rokā un vismaz automašīnas stāvvietā izrakt ceļu savam transportlīdzeklim, nevis gausties, ka atbildīgie dienesti neko nav iztīrījuši. Cilvēks pēc savas būtības ir slinks – bet reizēm pat ļoti slinks…
Pirmdien ziņās televīzijā rādīja kādu jaunu autovadītāju, kurš ar savu spēkratu gribējis iebraukt pieputinātā mājas šķērsceļā, bet pamatīgi „uzsēdies”. Bija acīmredzams, ka tādā vietā nevarētu izbraukt, bet viņš apzināti grieza iekšā un pēc tam uzsvēra, ka nesaprotot, kur paliekot nodokļu nauda, ja ceļus nespēj iztīrīt. Tas tikai vēlreiz pierāda, ka cilvēks nereti savas spējas pārvērtē.
Tādēļ – baudīsim ziemu, kamēr tā pie mums ir atnākusi, jo drīz atkal sola atkusni. Un ticēsim, ka pirmo adventi šosvētdien sagaidīsim sniegoti baltu…
