Tā vien liekas, ka ministru vai augstu amatpersonu demisija ir kļuvusi par pavisam ierastu lietu. Augstu amatpersonu aiziešana no darba, tiklīdz ceļā gadās kādas grūtības, šķiet, nevienu nepārsteidz un liekas pavisam normāli. Atstāj…
Ko ministru demisija māca cilvēkiem? Māca, ka, saskaroties ar grūtībām, drīkst padoties. Protams, ir vairāki zināmi un sabiedrībai nezināmi aspekti, kāpēc ministri nolemj atteikties no pienākumiem, taču cilvēkos katra demisija zemapziņā nogulsnējas, kā atļauja padoties. Kā tas būtu, ja mēs visi grūtību priekšā padotos? Pastrādātu, pastrādātu, bet, tiklīdz kaut kas ne tā, tā mestu mieru un, piemēram, pamestu darbu. Vai tad mums būtu izcili skolotāji, kuri pieredzi krājuši gadu gadiem, vai panākumiem bagāti sportisti, kuru ceļš uz medaļām nebūt nav bijis rozēm kaisīts? Vai tad mums vispār būtu nozares profesionāļi? Cilvēki par ministriem nestrādā līdz mūža galam, taču savu noteikto termiņu vajadzētu nostrādāt līdz beigām. Ja esi uzņēmies ko darīt, tad arī cīnies. Līdz galam! Nevis padodies kaujas lauka vidū, pirms vēl cīņa galā. Tas, kurš cīnās – var zaudēt, tas, kurš necīnās – jau ir zaudējis!
