Ziemeru pagastā tēva mājās “Poliešos” dzīvo un 30 hektārus zemes apsaimnieko Nora un Arvis Pavloviči, kas ir pievērsušies bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Ziemeru pagastā tēva mājās “Poliešos” dzīvo un 30 hektārus zemes apsaimnieko Nora un Arvis Pavloviči, kas ir pievērsušies bioloģiskajai lauksaimniecībai. Jaunie zemnieki pārdošanai audzē gaļas liellopus un dārzeņus.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā neizmanto ķīmiju, tāpēc izaudzētā produkcija ir ekoloģiski tīra. “Savulaik esam pievērsušies piena lopkopībai, labības un sīpolu audzēšanai. Nolēmām, ka pietiek eksperimentēt. Bioloģiskā lauksaimniecība patīk visai ģimenei. Tas ir mūsu dzīvesveids,” atzīst Ziemeru pagasta “Poliešu” saimnieks Arvis Pavlovičs.
Svarīga ir augu seka
Galvenais noteikums ir ievērot pareizu augu seku. “Ir jādomā, kur ko stādīt: labākā zemē kartupeļus, bet ne vienā vietā katru gadu. Grūti noteikt, kurā tīrumā ko dēstīt, jo augsne ir nevienmērīga – vietām māls, vietām smilts,” secina A. Pavlovičs.
Viņš uzskata, ka cilvēki neprot sadzīvot ar dabu. “Viņi grib to komandēt, bet no tās ir jāmācās. Dabā ir daudz vielu, kas veicina trūdu veidošanos. Diemžēl ķīmija tos iznīcina,” saka zemnieks.
Šogad Pavloviču ģimenei ir pirmais pārejas gads no ķīmiskās uz bioloģisko lauksaimniecību. “Nākamgad pretendēsim uz subsīdijām. Pašlaik ir grūti paredzēt, ko audzēt vairumā, jo katru gadu mainās produkcija, kam maksā lielākas subsīdijas. Zemnieks nevar plānot savu attīstību,” domā
A. Pavlovičs.
Burkānus ravē ar uguns kultivatoru
Zemnieks lieto interesantas augsnes apstrādes metodes. “Šogad burkānus ravējām ar uguns kultivatoru. Ārzemēs tā ir pazīstama metode, bet latvieši to izmanto reti. Uguns kultivators iznīcina nezāles, pirms vēl nav izdīdzis kultūraugs. Pēc tam burkāni ir spēcīgāki un nomāc nezāles. Atliek izravēt vai izkaplēt mazās nezāles.
No kartupeļiem tās iznīcinām ar vagošanu un ecēšanu,” stāsta A. Pavlovičs. Viņš atzīst, ka šogad bija laba raža.
Audzē gaļas liellopus
“Poliešu” saimniecībā ir sešas govis un deviņi teļi. “Lai iegūtu gaļas lopus, krustojām “Latvijas brūno” ar gaļas šķirnēm “Šerolē”, “Limuzīns” un “Aberdinangus”. Govis neslaucam, lai teliņi var pārtikt no govs piena un ātrāk baroties. Gadu vecs gaļas lops sver vairāk nekā 400 kilogramu. Vasarā viņi pārtiek no zāles, ziemā – no siena un skābbarības,” saka zemnieks.
Viņš secina, ka katrai šķirnei ir savi plusi un mīnusi. “Esmu novērojis, ka ātraudzīgāka šķirne ir “Šerolē”, bet tā nav izdevīga, jo lopiem ir lieli kauli un maz gaļas,” viņš apgalvo.
Zemniekam ir jāmācās
A. Pavlovičs apmeklē Alūksnes lauksaimniecības konsultāciju biroja rīkotos seminārus. “Esmu absolvējis Bulduru dārzkopības tehnikumu un ieguvis dārzkopja-agronoma specialitāti. Vēl daudz jāmācās, lai varētu saimniekot veiksmīgi. Ja zemnieks grib attīstīt saimniecību, viņam tas ir jādara nepārtraukti,” domā A. Pavlovičs.
“Nespēju iedomāties dzīvi pilsētā, jo mani saista lauku darbi. Arī bērniem laukos ir veselīgāka vide. Reizēm ir žēl, ka nav līdzi fotoaparāta, jo tīrumā var piedzīvot interesantus gadījumus. Nesen, arot zemi, man blakus rotaļājās divi lapsēni un ķēra peles,” atceras zemnieks.
Audzē ķirbja un arbūza krustojumu
Ģimenes aizraušanās ir savdabīgu dārzeņu audzēšana. “Šogad audzējām kavbūzi – arbūza un ķirbja krustojumu. Tas ir augs ar stīgojošu stumbru, kam auglis ir līdzīgs arbūzam un ķirbim: iekšā balts, nav salds, bet sēklas ir melnā krāsā. Ja to izvāra kā ķirbi marinādē, tad tas garšo pēc ananasa. Ja to sagriež ar ābolu, samaisa ar medu un ļauj sasulot, iznāk garšīgi salāti. Šogad kavbūzis bija uzstīgojis ābelē. Tā kā ābolu ražas šoruden nebija, ābelēs auga kavbūži. Esam audzējuši arī melones un kazenes,” stāsta A. Pavlovičs.
Labprāt ceļo un viesojas pie draugiem
“Brīvajā laikā braucam ciemos pie draugiem, ogojam, sēņojam un ceļojam pa Latviju. Esmu ievērojis, ka cilvēki labprātāk dodas atpūsties uz ārzemēm, lai gan nezina mūsu valsts ievērojamākās vietas. Visvairāk mums patīk braukt pa rajoniem, kur ir nopļauti tīrumi, izkoptas ceļa malas un var redzēt, ka cilvēki rūpējas par vidi. Mūsuprāt, visskaistākais ir Valmieras rajons,” domā A. Pavlovičs.
Ziemā A. Pavlovičs labprāt gatavo ēst. “Vasarā ir citi darbi, tāpēc ēst gatavošanai nav laika. Man patīk eksperimentēt, it īpaši ar dažādām kūkām. Savukārt sievas aizraušanās ir makšķerēšana,” saka zemnieks.
