“Stundu stāvu domādama, kam lai sēžu kamanās,” tieši ar šādu tautas dziesmu un emocijām Apes novada ļaudis devās prom no Gaujienas kultūras nama 14. marta vakarā, kur notika pārrunas par administratīvi teritoriālo reformu, kas būtiski skars Apes novadu. Sanāksmē piedalījās Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts, Apes novada pašvaldības izpilddirektors Viesturs Dandens, bija ieradušies kolēģi no Smiltenes novada – Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, priekšsēdētāja vietnieks, deputāta pienākumu izpildītājs Kārlis Lapiņš, Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece, jaunie Smiltenes novada deputāti Jānis Pērle un Edgars Avotiņš. Uz sanāksmi Gaujienā bija aicināti arī visi novada iedzīvotāji, ieradās teju simts gaujienieši, Apes novada ļaudis un citi interesenti.
Alūksne uzteica pakalpojumus
Kā esam ziņojuši iepriekš, Apes novada domes pārstāvji apzinās, ka šī reforma būtiski skars viņu novadu un Trapenes, Virešu, Gaujienas pagastus. Jau ir veiktas pārrunas ar Valkas novada domi par iespējamu sadarbību. Sanāksmes laikā Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts ieskicēja arī reformas vēstures nianses, informējot, ka pirmā reforma tika veidota kopš 1998. gada, bet realizēta pēc 11 gadiem – 2009. gadā. Galvenie tās mērķi bija veidot ekonomiski patstāvīgas pašvaldības. “Vai tas ir veicies vai nē, diemžēl analīzes nav. Šajā reformā bija labas un varbūt ne tik labas lietas. Ieguvums ir piesaistītais finansējums, bet diemžēl varbūt pārlieku daudz attālinājāmies no mūsu pašvaldību iedzīvotājiem,” tā J. Liberts. Savukārt sadarbība ar Smiltenes novadu bijusi pavisam nejauša, jo pakalpojumu sniegšanu (policija, būvvalde) Apes novadam uzteicis kaimiņu Alūksnes novads. Tā nācies meklēt, kā atrisināt problēmas. Smiltenē uzreiz bijusi ļoti liela pretimnākšana gan no priekšsēdētāja, gan izpilddirektora puses.
Novadu statistika
Ir noteikts, ka pašvaldības teritorija ir spēcīga un patstāvīga. Pašvaldību veido reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs un lauku teritorija. Tā patstāvīgi nodrošina tai likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot īpašus gadījumus, tajā skaitā spēj uz pilnu slodzi nodrošināt speciālistus autonomo funkciju izpildei. Teritorijā ir pietiekams skolas vecuma bērnu skaits, lai varētu izveidot vismaz vienu perspektīvu vidusskolu (šobrīd vidusskolā jābūt vismaz divām paralēlklasēm), un pašvaldība savai teritorijai spēj piesaistīt investīcijas. Līdz šim Apes novads ir veicis visas šīs funkcijas. Tāpat pašvaldībai jāspēj piesaistīt investīcijas. Tabulā redzami dati par Apes novadu un novadiem, ar ko robežojas Apes novads, un kuru nākotne varētu būt saistīta.
Lielas vajadzības nav
“Kāpēc Apei tikai trīs miljoni, bet Smiltenei 18? Tur acīmredzot jāpateicas iepriekšējām valdībām, kas izstrādāja šim plānošanas periodam Eiropas finansējuma plānošanas kritērijus. Diemžēl kritērijos, kur mūsu novads un lielākā daļa mazo novadu nekvalificējās, praktiski lielā daļa Eiropas finansējuma bija iezīmēta attīstības centriem, tāpēc starpība ir liela. Varu apgalvot, ka visus iespējamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kurus mums bija iespēja piesaistīt, esam piesaistījuši. Pēc reformām finansiālo atbalstu es neredzu, nav gaidāms, ka uzreiz būs ekonomiskais kāpums un izrāviens šiem jaunajiem veidojumiem. Taču varētu būt, ka ilgtermiņā šī situācija krietni mainīsies. Domāju, ka Smiltenes novads ļoti sekmīgi darbojas, un lielas vajadzības pēc mums viņiem nav,” komentē J. Liberts.
Zelta kalnus nesola
Tikšanās laikā savu redzējumu pauda arī Gints Kukainis: “Gribētu mūsu kopējo diskusiju balstīt ne tikai uz manu vai Liberta kunga runāšanu, bet arī uz jūsu viedokļiem. Neesam braukuši, lai “apprecētos” šodien, rīt vai parīt. Es zinu, ka jums ir bijuši arī citi “precinieki”, tāpat jums katram ir arī savas domas. Šodienas diskusijas mērķis ir vairāk iepazīties un saprast, vai mūsu ceļi var vai nevar iet kopā.”
Smiltenes novadā ir astoņi pagasti, un kopā ar pilsētu – nepilni 13 000 iedzīvotāju. Šādā salikumā novads nodzīvojis teju desmit gadus. “Nekas nav tik patstāvīgs kā pārmaiņas, to es saku saviem darbiniekiem un iedzīvotājiem. Ļoti daudz kas mums apkārt mainās, bet ir daudzas pamatvērtības, kas noteikti būs izšķirošas un nozīmīgas mūsu ikdienai – ceļi, izglītība, kultūra. Pats galvenais, lai ir darbs, kur strādāt. Tāpēc tās ir lietas, par ko mēs varam runāt un diskutēt, vai mums ir kopējs redzējums,” tā uzsvēra G. Kukainis.
Principi kartes veidošanā
Smiltenes novada pārstāvji pastāstīja par Smiltenes pašvaldības darbu, sniedza atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem – par izglītību, darba vietām, kultūrvēsturiskajiem objektiem, lauku atbalsta centriem, senioru sadarbību un daudziem citiem pagastu iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem. Administratīvi teritoriālās reformas karte būs zināma maijā. Iedzīvotājiem bija interesanti zināt, kas ir kartes veidotājs. G. Kukainis skaidroja, ka ilgus gadus to zīmējis Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Arnis Šulcs. Arī pašlaik viņš daļēji piedalās karšu zīmēšanā, bet tagad VARAM ir uzticējis šo izpēti “Jāņa sētas” pārstāvim ekonomģeogrāfam Jānim Turlajam. Kritēriji, kas tiek ņemti vērā, zīmējot karti, ir cilvēku dabīgā migrācija (kur viņi dodas saņemt pakalpojumus), izglītības tīkls, vēsturiskie aspekti, vietas dzīvotspēja.
Ar varu nevienu nespiedīs
“Kāpēc mums ir interesanti tikties un diskutēt par savādāku Smiltenes novada modeli? Mums ir nepilni trīspadsmit tūkstoši iedzīvotāju. Lai arī cik laba ir mūsu ekonomiskā situācija, cik daudz darba vietu, vai cik mazs ir bezdarbs, paliekot 13 tūkstošu iedzīvotāju robežās mēs, iespējams, varētu būt mazākais novads Latvijā. Tāpēc gribam aprunāties ar Apes, Raunas, Trikātas un Plāņu novadu iedzīvotājiem. Ja jutīsim, ka dialogs veidojas, un nav milzu liela sabiedrības pretestība, tad mēs varam doties vienā virzienā. Ar varu mīļi mēs nevienam negribam būt!” uzsver G. Kukainis.
Viedokļi dalīsies visu laiku
Kāds iedzīvotājs jautāja: “Es dzirdēju, ja neapvienosies labprātīgi, tad piespiedīs tā, kā valdība būs nolēmusi. Vai tā būs?” Smiltenes novada domes priekšsēdētājs skaidroja, ka pie jebkuras uzzīmētās kartes kāds cilvēks jutīsies “piespiests”: “Arī šeit esošajai cilvēku daļai šķitīs, ka labāk pievienoties Valkas novadam. Daļa domā par Alūksni, daļa priecāsies par Smilteni. Līdz ar to kāda daļa paliks neapmierināta.” Savukārt vēl kāds sanāksmes apmeklētājs publiski pauda: “Kas vispār ir Alūksnē? Tur nekā nav. Viss ir nozagts un pārcelts uz Gulbeni. Ja es braucu uz veikalu, tad braucu uz Smilteni, ja Smiltenē mani neņem pretī, tad uz Valmieru, cauri mežiņu uz Cēsīm, un atpakaļ mājās. Ko es esmu pazaudējis tai Alūksnē?”
Kāpēc Gaujienu negribēja 2009. gadā?
Savukārt Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas direktore Ieva Zariņa jautāja: “2009. gadā Gaujienas pagastam bija izstrādāts projekts par pievienošanos Smiltenes novadam, cilvēki bija ļoti pozitīvi noskaņoti, tika iztērēti līdzekļi, veidota karte, veikta izpēte. Kāpēc jūs mūs negribējāt?” G. Kukainis skaidroja: “Kad 2009. gadā izveidojās Smiltene novads, arī īstenie smiltenieši nepriecājās, ka pievienojās astoņi pagasti, jo vienā pilsētā gāja labi. Arī šobrīd mūsu pusē nav simtprocentīgs viedoklis, ka mums kādu vēl vajag, tāds bija pirms 10 gadiem un arī tagad. Saprotam – ja nepieciešama šāda reforma, mūs neviens cits negribēs, kā jūs, Apes novads.” Pēc tik atklātas atbildes iedzīvotāji sāka aplaudēt un pauda pozitīvas emocijas.
Ape uz izķeršanu!
Sanāksmes noslēgumā izskanēja dažādi viedokļi. Andris Gavars teica: “Gribētos teikt, ka mums, gaujieniešiem, Virešu iedzīvotājiem, būtu svarīgi, ka pievienojas arī Ape un Trapene. Neļausim novadu saplosīt. Tad mūsu teikšana būs daudz mazāka, būsim vājāki un mūsu balstiņa būs daudz klusāka nekā tad, ja būsim visi kopā. Jāsaprot, ka uz Valku normāli aizbraukt nav iespējams, neizbraucot caur Smilteni, jo ceļi ir neizbraucami. Domāju, ka jābūt diezgan trakam, lai gribētos uz Valku. Mēs jau varam zīmēt, domāt un gaidīt kartes, bet galu galā valdība var izlemt citādāk. Varbūt vajadzētu sadūšoties un ātrāk apvienoties, jo vēlāk būs jau par vēlu.”
Pēc vairāk nekā divu stundu ilgas diskusijas cilvēki bija pozitīvi noskaņoti, zālē pat izskanēja tādi saucieni, kā “Ape uz izķeršanu!”, “Jāsāk posties uz kāzām”!”, un tamlīdzīgi. Pēc tikšanās radās priekšstats, ka gaujienieši un Virešu pagasta ļaudis vairāk vēlētos doties uz Smiltenes pusi, ko apstiprināja arī Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts.
