Septembra nogalē Alūksnes bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā norisinājās Dzejas dienas. Šo dzejai veltīto svētku laikā, bibliotēkā viesojās pats Dzejolis, kura lomā iejutās bibliotekāre Ieva Račika.
Lai arī rudenī Dzejolis ir īpaši aizņemts, dzejojot par ābolu būkšķēšanu, lietus krišanu un lapu čaboņu, tomēr tas bija atradis brīdi, lai atnāktu uz tikšanos ar bērniem un pastāstītu par sevi ko vairāk. Ikvienam bija dota iespēja atminēt Dzejoļa mīklu – tāds arī bija šīs tikšanās nosaukums. Un nebija nemaz tik viegli atbildēt – kas ir dzejolis? Taču, kad Dzejolis bija pastāstījis savu „dzīvesstāstu” un to, kādas brīnumainas spējas tam piemīt, bērni viennozīmīgi piekrita, ka dzejolis – tā ir fantāzija, iztēle! Un ikviens, kuram ir sava fantāzija, var kļūt par dzejnieku un uzrakstīt savu dzejoli!
Pēc Dzejoļa aicinājuma ikviens Alūksnes sākumskolas 3.b klases skolēns kļuva par brīnišķīgu dzejnieku un rakstīja savu dzejoli. Skolotājai Aldonijai Leišavniecei mazos dzejniekus atbalstīja un palīdzēja viņiem atskaņu meklēšanā. Tāpat kā dzejnieki sajutās Alūksnes vidusskolas sagatavošanas un 1.klases bērni, Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes ”Cālis” iemītnieki un 4.b klases skolēni ar audzinātāju Agitu Bērzabindi.
Man ir sapnis liels jo liels –
Suņukiņu iegūt.
Līkām kājām, īsu asti,
rotaļīgu, mazu.
Rotaļāšos katru dienu,
Barošu ar siltu pienu.
Viss man plānots,
Viss man darīts,
Tikai vārdiņa tam nav.
Robis, Bobis, Mika, Pika,
Bet, kā vārda nav, tā nav.
Ja tu spēsi izdomāt,
Pasaki man arī.
SIMONA SABULE
Rudens
Rudentiņ, rudentiņ,
Tu esi jauks.
Visas lapas birst no kokiem,
Visi bērni priecājas.
Saimnieces tās sakasa, bet…
Bet bērni atkal izkaisa.
Kāda jēga ir tām sētniecēm?
EVIJA RUBENE
Rudens klāt!
Rudens klāt!
Lapu vesels birums –
Sarkanas un dzeltenas,
Raibas, brūnas, rudas.
Visas tās es lasu,
Savās mājās nesu!
Skaistu kleitu taisu,
Dāvinu to sev.
ELĪNA
Rudens
Rudens vējš jau lapas svaida,
Saule vairs tik reti smaida.
Pīlādžogas krāsas maisa,
Lācēni jau migas taisa.
ELĪZA
Nerātnais dēliņš
Es biju vecākiem
Nerātns dēliņš,
Kam patika darbus
Un nedarbus darīt.
Pienāca laiks,
Kad skolā sāku iet,
Un skolotāju stundās
Klausīties ikdien.
Esmu kļuvis čaklāks,
Paklausīgāks ar’.
Skolā iet man gribas,
Mācīties tak ar’.
Ir man arī brīvdienas,
Kad atpūšamies mēs.
Un, kad brīvi mirkļi ir,
Draiskojamies mēs.
Pa batutu mēs jautri lecam
Gan es, gan draugi, draudzenes,
Bet tad, kad pienāks pirmdiena,
Tad man beigsies brīvdienas.
KĀRLIS ČUBARS
Kleita meita
Kleita meita sēž uz skapja,
Ada zeķes vecam kaķim,
Lai tam kaķim siltas kājas,
Lai viņš zin, kur viņa mājas.
LAURA TAURMANE
Rudens rīts
Kastanītis, kastanītis,
Mazais, brūnais brīnumiņš,
Nokritis no koka tas
Mani pārsteidz agrumā.
UNA KOLISTE
Rudens noskaņas…
Ai, rudais rudenīti,
Kāpēc lapas nokrāsoji?
Man gribējās vasariņu,
Bet jau auksti vēji pūš.
Rudenī auksti.
Kam?
Manam mīļajam kaķītim,
Pūkainajam zaķītim,
Mazajiem kociņiem.
Un arī man!
Pirmais septembris ir klāt.
Skola sveicināt mūs sāk.
Pildspalvas un zīmuļi,
Grāmatas un burtnīcas
Pašas somā ripot sāk.
DINIJA SEKAČA
Baloniņš
Man ir dzeltens baloniņš,
Viegls, liels un apaļš viņš.
Kad to pamet gaisiņā,
Neiekrīt tas maisiņā.
KRISTA KĻAVA BŪMANE
Mazais burvis Miķelīt’s
Miķelīt’s Stiķelīt’s sēdēja zarā,
Sarkanu ābolu grauza;
Škrim, škram, škrum.
Miķelīt’s Stiķelīt’s paņēma otas,
Krāsainas lapas nokrāsoja;
Švīk, švāk, švim.
Miķelīt’s Stiķelīt’s sapūta vaigus.
Lielus mākoņus sadzina šurpu;
Šalcu, šilcu, šulcu.
Tā nu manā pilsētā Alūksnē
Miķelīt’s Stiķelīt’s uzbūra rudeni!
MONTA PEHLAKA
Mana vārdadiena
Šodien priecīgs esmu es –
Nāks man draugi, draudzenes.
Kopā spēles spēlēsim,
Limonādi iedzersim.
Brīnāties jūs, kāpēc tā?
Kāpēc draugi ciemos nāks?
Ziniet, zēni, meitenes,
Vārdadienu svinu es!
MIKUS GABRANOVS
Draugs
Mans draugs ir ļoti labs,
Prāts tam vienmēr priecīgs.
Sejā lustīgs smaids,
Acīs maza viltība!
Esam draugi mēs uz mūžu,
Divi mazi puisēni.
DĀVIS
